Traktors, kas, braucot pa tīrumu, ar sensoru uz jumta skenē sadīgušos stiebrus, nolasa augu vēlmes un nosaka optimālās mēslošanas devas, nav drīzas nākotnes tehnoloģija. Ziemeļvidzemē, Ērģemes pagasta Lejasciņos, tas ir tikai viens no racionālas zemes apsaimniekošanas instrumentiem
Kristaps Sula jau pamatskolā zināja, ka būs zemnieks. Viņa vectēvs agronoms Vilis Jansons 90. gadu sākumā dibināja Lejasciņus un, sācis ar nedaudz vairāk nekā desmit hektāriem, izveidoja plašu un augstražīgu graudkopības un lopkopības saimniecību. Lauksaimnieki ir arī Kristapa vecāki, tāpēc, jaušot, ka pretoties tam, kas jau ielikts gēnos, būs gauži neproduktīvi, viņš devās studēt agronomiju un uzņēmumu vadību Lauksaimniecības universitātē. Par to, ka pēc studijām atgriezīsies Ērģemē un strādās dzimtas saimniecībā, viņam šaubu nebija.
«Jāsaka paldies vecākiem un vecvecākiem, kuri mums ar brāli jau bērnībā deva īsto ievirzi. Man patīk dzīvesveids, kas saistīts ar dabas ritmu, patīk šis bizness, jo tajā nav rutīnas. Katra jauna sezona nāk ar virkni nezināmo, un, liekot lietā pieredzi, jušanu, tehnoloģijas, jāspēj šo vienādojumu risināt tā, lai rudenī klētī būtu plusi,» savu izvēli pamato Kristaps. Saimniecības vadību no vectēva viņš pārņēma pirms nepilniem septiņiem gadiem un sāka, īstenojot vērienīgu investīciju projektu — somu parauga kaltes būvniecību.
Tā bija laba iespēja notvert aiz ausīm uzreiz divus zaķus — maksimāli izmantot jaunajiem zemniekiem paredzēto atbalsta finansējumu un spert platu soli iecerētās specializācijas virzienā, veidojot Lejasciņus par stabilu sēklkopības saimniecību. Kalte ir kompakta, automatizēta un pietiekami jaudīga, lai tiktu galā ar nokultā pirmapstrādi. Arī saspringtākajos ražas vākšanas posmos tās darbību vada viens cilvēks. Kaltēšanai nepieciešamo siltumu nodrošina šķeldas katls, kurā kurina arī atsijas, tādējādi saimniecībā lietderīgi izmanto visu, ko novāc no tīrumiem.
Degsme un dubļi
Kristaps uzsver, ka saimniecības attīstībai nozīmīgi lēmumi vienmēr tiek pieņemti kopējās ģimenes apspriedēs. «Jaunības maksimālisms dod enerģiju uzrāvienam, taču ir labi, ja blakus esošie spēj šo degsmi piezemēt un līdzsvarot ar reālajām iespējām. Ģimenes bizness ar to arī ir interesants, ka katram ir savs skatījums, piegājiens, bet, centienus apvienojot, virzāmies uz vienu mērķi. Vadot saimniecību, jāspēj pieņemt racionālus lēmumus, tātad reāli novērtēt situāciju. Piemēram, vai precīzi ievērot pieņemtos ziemāju sēšanas termiņus un, dubļiem šķīstot, strādāt arī tad, kad lauki pielijuši, vai tomēr labāk nogaidīt cerībā, ka lietavas beigsies? Esam izmēģinājuši abus variantus, un labāks rezultāts ir tad, kad nevis cīnies ar dabu, bet tai prasmīgi pielāgojies,» attiecības ar zemnieka galveno partneri iezīmē Sula.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.