Zigmāra Turčinska monogrāfijā par Ziemeļlatgales pretošanās kustību padomju okupācijai apkopots vērtīgs izziņas materiāls un skaudri cilvēkstāsti
Nacionālo partizānu tēmā vēsturnieks Zigmārs Turčinskis ir jau kopš 1996. gada. Noturīgo interesi savulaik raisījis radinieku liktenis, kurus čekisti nogalināja 1949. gada vasarā. Pagājušā gada nogalē iznākusī Turčinska monogrāfija Ziemeļlatgales «Neatkarības vienība». Pretošanās padomju okupācijai 1946.—1954. gads ir milzīgs ieguldījums joprojām dažādi vērtēto mežabrāļu cīņu un darbības atspoguļojumā.
Virsrakstā liktais citāts ņemts no Rancānu sādžas iemītnieka Antona Ludborža atmiņām par pēckara laiku, bet noder arī kā metafora nacionālo partizānu dēmonizācijai padomju okupācijas gados.
Vēsturnieks balstās uz pretošanās kustības dalībnieku krimināllietu materiāliem, 1949. gada 25. martā deportēto personu uzskaites lietām, izmantojis tā laika iekšlietu struktūru atskaites un ziņojumus augstākajai varai un «istrebiķeļu» bataljonu un NKVD karaspēka dokumentus, kā arī arhīvā esošo nacionālo partizānu un viņu darbības uzskaites kartotēku.
Vērtīgas ir arī cilvēku atmiņas. Turčinskis neslinko un ir intervējis cilvēkus, kas piedzīvojuši skarbos notikumus vai bijuši pazīstami ar tajos iesaistītajiem. Personisks vēstījums, saglabājot cilvēku valodas īpatnības, rada klātbūtnes iespaidu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.