Mīts kā plāksteris pret sāpēm • IR.lv

Mīts kā plāksteris pret sāpēm

Galvenajā lomā Nūmi Rapasa. Publicitātes foto
Kristīne Simsone

Trilleris Islandes aitu kūtī — filma Jērs

Putojoša jūra un sulīgi zaļi plašumi skarbu kalnu pakājēs — Islandes gleznainā daba atgādina pasaku valstību, nevis reālu vietu. Šādas ainas pārpludina islandiešu režisora Valdimara Jouhansona debijas drāmu Jērs (oriģinālnosaukumā Dyrid jeb Zvērs). Jērs ir īsts (vai, izmantojot laikmeta žargonu, endēmisks) islandiešu kino: dabas varenība un noslēpumainība te spēlē gandrīz tikpat lielu lomu kā aktieri. Un Jouhansona — kādreizējā filmu tehniķa un elektriķa — veidotais darbs vēsta par dabas spēku, noslēpumainību un neizskaidrojamību. 

Domā, ko gribi

Scenārijs tapis tandēmā ar pazīstamo islandiešu autoru un dzejnieku Sjounu, kurš rakstījis vārdus, piemēram, Larsa fon Trīra mūzikla Dejotāja tumsā dziesmām, vairākus gadu desmitus sadarbojies ar Bjorku. Sjouns un Jouhansons savā kopdarbā cilvēka un dabas mijiedarbi tver no mitoloģijas skatpunkta, proti, neizskaidrojamām lietām vai parādībām piedēvēt pārdabiskas spējas vai tās iemiesot pārdabiskās būtnēs. 

Filmas galvenie varoņi ir precēts pāris — Marija (Nūmi Rapasa) un Ingvars (Hilmirs Snairs Gudnasons), kas saimnieko nomaļā lauku viensētā un audzē aitas. Pēc traģiska zaudējuma abi ir nocietinājušies un, īpaši jūtām neļaujot vaļu, vada vienmuļu ikdienu. Taču filmas pavērsieni, ko aizsāk kāda īpaša jēriņa — Adas — piedzimšana, gan abus varoņus, gan skatītāju iemet neapgūtos ūdeņos. Te parādās vēl viena islandiešu kino raksturīga iezīme: melns humors un rafinētas rotaļas ar absurdu. 

Vai filmā redzamie notikumi patiešām noris, vai arī veramies uz galveno varoņu prātos izlolotu fantāziju, kas izsapņota kā veldzējums abu satricinātajām dvēselēm? Uz šo jautājumu filmā atbildes nav. Kannu kinofestivālā, kur aizvadītā gada jūlijā filma tika izrādīta un par oriģinalitāti apbalvota sadaļā Īpašais skatiens (Un Certain Regard), gan režisors, gan galvenās lomas atveidotāja Nūmi Rapasa ar ieinteresētību klausījās skatītāju versijās par to, kas, viņuprāt, filmā īsti notika. «Vai Adas varone vispār bija īsta, te ir daudz vietas interpretācijai,» savā enerģiskajā balsī noteica Nūmi Rapasa, kad Kannās tikāmies uz īsu sarunu. Viņa līdzās pazīstamajam ungāru kinorežisoram Bēlam Tarram ir arī filmas producente.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu