Krievija paziņoja, ka sarunas ar Rietumiem par tās pieprasītajām «drošības garantijām» bijušas neveiksmīgas. Krievija nav apmierināta arī ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalstu reakciju. Decembrī Kremlis izvirzīja Rietumiem ultimātu apturēt NATO paplašināšanu un demontēt infrastruktūru jaunajās dalībvalstīs. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apliecināja, ka Ziemeļatlantijas alianse negrasās atteikties no savām pamatvērtībām. Savukārt ASV Demokrātiskās partijas senatori iesniedza likumprojektu par sankcijām Krievijai, ja Kremlis pastiprinātu agresiju pret Ukrainu. Likumprojektā paredzēta prezidenta Vladimira Putina aktīvu iesaldēšana un uzsvērts ASV atbalsts Baltijas valstīm un to drošības stiprināšanai.
Piektdien Ukraina cieta plašā kiberuzbrukumā — tika bloķētas valsts iestāžu mājaslapas. Kiberuzbrukums nācis no Krievijas. ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja, ka ES mobilizē spēkus, lai palīdzētu Ukrainai. NATO un Ukraina pirmdien parakstīja vienošanos par kiberdrošības atbalsta sniegšanu.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko pirmdien paziņoja, ka februārī plānotas ar Krieviju kopējas militārās mācības valsts rietumu un dienvidu, proti, Ukrainas robežu tuvumā.
Lietuva no 1. februāra lauzīs līgumu ar Baltkrievijas uzņēmumu Belaruskaļij par minerālmēslu pārvadāšanu pa Lietuvas dzelzceļu, paziņoja transporta ministrs Marjus Skodis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.