Valsts kontrole atklājusi nepilnības zinātnes finansēšanas sistēmā, bet Latvijas izcilākie zinātnieki nobažījušies par kaitējumu, ko revīzijas ziņojums var radīt jau tā knapajam finansējumam
Nav gūta pārliecība, ka zinātnes finansējums vairāk nekā 82,5 miljonu eiro apmērā novirzīts perspektīvākajiem pētījumiem atbilstoši mērķim — sekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tas ir galvenais secinājums Valsts kontroles (VK) revīzijā par zinātnes finansējumu no 2018. līdz 2020. gadam. Turklāt VK saredzējusi tik nopietnus pārkāpumus, ka aicina prokuratūru, KNAB un Valsts ieņēmumu dienestu tos izvērtēt.
Tomēr Ir aptaujātie zinātnieki ceļ trauksmi, ka revidenti nav izpratuši Latvijas, Eiropas un visas pasaules zinātnē pašsaprotamu lietu — ka fundamentālos pētījumus nedrīkst iegrožot ar politiķu un ierēdņu noteiktām prioritātēm. Tās jānosaka valsts pētījumu programmām, taču arī to būtība ir veicināt ne tikai ekonomikas, bet arī pilsoniskas sabiedrības un kultūras attīstību.
«Valsts kontrole pārmet ministrijai, ka nav ņemti vērā prioritārie virzieni, turpretim zinātnieki uzskata — tas tieši ir labi, ka nav tādu prioritāro virzienu,» saka Guntars Kitenbergs, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes vadošais pētnieks. Savukārt LU profesors Vjačeslavs Kaščejevs pat secina, ka VK nodarījusi kaitējumu zinātnei, lai gan vienlaikus atzīst — revidenti atklājuši arī nepilnības, kas tiešām jālabo.
Nauda trakām idejām
Revīzijas ziņojumā kopumā novērtēts, ka zinātniskā darbība Latvijā ir uzlabojusies — to apliecina fakts, ka 2013. gada starptautiskajā novērtējumā mūsu zinātniskās institūcijas piecu ballu skalā visbiežāk saņēma apmierinošu atzīmi 2, bet 2019. gada novērtējumā biežākais vērtējums bijis 3 jeb labi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.