Mazi, bet sāpīgi • IR.lv

Mazi, bet sāpīgi

Viesmīle Anastasija Bilošitska brīvprātīgo militārajās mācībās netālu no Kijevas decembra sākumā. Foto — The New York Times
Endrū Krāmers, © The New York Times News Service

Ukraiņu brīvprātīgie mācās būt partizāni, jo ir skaidrs, ka valsts armijai vienai pašai nav nekādu izredžu atsist iespējamo Krievijas invāziju

Priežu mežā netālu no Ukrainas galvaspilsētas plosās imitēta kauja. Komandieri izkliedz pavēles. Aiz kokiem slēpjas maskēšanās tērpos ģērbti stāvi. Apšaudes zonā kāds kareivis nokrīt uz zemes un sauc pēc palīdzības. Pie viņa piesteidzas Anastasija Bilošitska (25), nometas uz ceļiem dubļos un atver pirmās palīdzības somiņu.

«Cilvēki, kas gatavojušies šādām situācijām, vēlāk nekritīs panikā,» pēc tam paskaidro jaunā sieviete. 

Bilošitska ir viena no tūkstošiem ukraiņu civilpersonu, kas paši pieteikušies un apgūst pirmās militārās iemaņas dažādās mācību programmās, kuras rīko gan valdība, gan privāti bruņotie grupējumi. Šīs programmas ir daļa no valsts stratēģiskā aizsardzības plāna, gatavojoties iespējamajai Krievijas invāzijai — tādā veidā tiek likti pamati civilās pretošanās kustībai, kas var turpināt cīņu arī pēc tam, kad Ukrainas armija viena pati nav tikusi galā ar uzbrukumu.

Pagaidām nav skaidru pazīmju par to, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pieņēmis kādu lēmumu par invāzijas sākšanu. Taču, ja tāda tik tiešām notiktu, pat Ukrainas ģenerāļi saka, ka viņu armijai nav izredžu atsist vērienīgu ofensīvu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu