Eiropas Inovāciju padomes valdes locekle Liene Briede cer, ka desmit miljardu lielais organizācijas budžets ļaus risināt problēmas, kuras vēl nav radušās
Rīgas Tehniskajā universitātē viņa sāka strādāt 14 gadu vecumā. Studentu organizācijā palīdzēja ar pasākumu organizēšanu — zīmēja reklāmas plakātus, grieza biļetes. «Nepārprotiet — man nav mākslinieciskās izglītības un, manuprāt, arī talanta, bet es to darīju ļoti rūpīgi,» viņa tagad pajoko. Tobrīd viņa bija stingri apņēmusies — kad pabeigs vidusskolu, noteikti ies mācīties uz kādu citu universitāti. Vajag taču kaut ko jaunu! Tomēr apņemšanos izpildīt neizdevās. Liene Briede RTU ieguvusi gan bakalaura, gan maģistra grādu. Šobrīd studē doktorantūrā un vada 2021. gada oktobrī dibināto Zinātnes un inovāciju centru.
Gadumija universitātei atnesusi lielas pārmaiņas. Gada nogalē RTU rektors noņēma plāksni ar augstskolas vārdu, kas vairākas desmitgades stāvējusi Kaļķu ielā. Turpmāk RTU administrācija strādās studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kas top par modernu inženierzinātņu centru. Būtiskas pārmaiņas gada nogale atnesa arī Lienei. Viņa kļuvusi par vienu no 20 Eiropas Inovāciju padomes valdes locekļiem. Smaidīga un moža viņa sēžas man pretī datora ekrānā, lai pastāstītu, ko nozīmē šis jaunais izaicinājums un kāpēc, viņasprāt, jāatmet īstermiņa domāšana ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules inovāciju vidē.
Pagājušā gada pavasarī izveidotā Eiropas Inovāciju padome neliks Lienei pamest direktores amatu RTU Zinātnes un inovāciju centrā. Gluži pretēji. Lai valdes locekļi netraucēti varētu turpināt pienākumus savā pamatdarbā, viņiem ir skaidri noteikts laiks, kuru paredzēts atvēlēt padomei, — aptuveni divas pilnas darba dienas mēnesī. Jaunizveidotās organizācijas mērķis ir paaugstināt Eiropas inovāciju kapacitāti, un tā īstenošanai tuvāko sešu gadu laikā zinātniekiem un uzņēmējiem būs iespējams apgūt aptuveni desmit miljardus eiro lielu budžetu. Lielu uzsvaru naudas dalīšanā liks uz vēlīnas stadijas inovācijām un transformējošām tehnoloģijām (angļu valodā — breakthrough technologies). Tās ir augsta riska investīcijas, kas nozīmē, ka Eiropa kļūs atvērtāka nepierādītām un drosmīgām inovāciju hipotēzēm, skaidro Liene. Valdes uzdevums būs strādāt pie organizācijas stratēģijas — izvirzīt tehnoloģiju grupas, uz kurām vērts fokusēties, paaugstināt dažādu Eiropas reģionu iesaistīšanos programmās, kā arī vairot dzimumu vienlīdzību tehnoloģiju jomā. Ne velti Liene ir viena no kandidātēm, ko Eiropas Komisija izvēlējusies 430 speciālistu lielajā konkursā. Līdz šim viņa paveikusi nozīmīgu darbu, lai rosinātu inovāciju attīstību RTU sienās. 2009. gadā viņa universitātē vadīja Karjeras centru. Krīzes karstumā studentiem bija nepieciešams atbalsts un padoms, kā likt lietā universitātes solos apgūtās zināšanas. Darbu atrast jauniešiem nebija viegli. Ar Lienes līdzdalību tolaik tapa RTU studentu biznesa inkubators. Ar sniega bumbai līdzīgu efektu tas apauga ar arvien jaunām idejām. «Notikumi attīstījās tik strauji, ka nespējām vairs tikt tiem līdzi,» smaida Liene. No Ālto Universitātes tika aizgūta ideja par Dizaina fabriku. Vēlāk RTU kļuva arī par Eiropas zināšanu kopienas Climate KIC biedriem, pēcāk pievienojās Eiropas materiālu zināšanu, pārtikas un pilsētvides mobilitātes kopienai. Šāds Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta sniegts atbalsts palīdz Latvijas studentiem, zinātniekiem un jaunuzņēmumiem attīstīt uzņēmējdarbības prasmes, vienlaikus radot risinājumus aktuālām pasaules problēmām.
«Beigās nemaz nevaram tik vienkārši atbildēt uz jautājumu, ko mēs darām, jo darām tik daudz,» Liene ļaujas sirsnīgiem smiekliem. Lai visā plašajā klāstā ieviestu kārtību, pērnā gada nogalē visas iniciatīvas apvienotas RTU Inovāciju un zinātnes centrā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.