Atjaunināts skats • IR.lv

Atjaunināts skats

Eiropas literatūras jaunāko laiku parādības jaunā kopumā tvēruši (no kreisās) Timurs Muhidins, Annika Benuā-Dizosuā, Jans Jendžejevskis, Gijs Fontēns. 2021. gada septembrī Denkerkā. Autores foto
Astra Skrābane, Domuzīme

Klajā laista Eiropas literatūras vēstures hrestomātijas 16. nodaļa

Kas ir Eiropas literatūra? Cik tālu tā sniedzas uz visām debess pusēm austrumu, rietumu, dienvidu, ziemeļu virzienā? 

2013. gadā Jāņa Rozes apgādā iznākušajā Eiropas literatūras vēstures hrestomātijā Annikas Benuā-Dizosuā un Gija Fontēna redakcijā ar toreizējās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas priekšvārdu literatūra raksturota kā «panorāma, kas atklāj mūsu kontinenta patieso lielumu». Hrestomātijas veidotāji bija uzņēmušies neiespējamo — izsekot Eiropas literatūras vēsturei no aizsākumiem (grieķu-latīņu mantojums, jūdu-kristiešu mantojums, arābu-andalūziešu mantojums) līdz mūsdienām, apstājoties pie 21. gadsimta sākuma jautājuma: kas nāks pēc modernisma, un vai postmodernisms literatūrā iekārtojies uz ilgu laiku? Protams, grūti saskatīt tendences, atrodoties pašā notikumu virpulī, tāpēc iespaidīgais 15 nodaļās sadalītais 883 lappuses biezais sējums noslēdzās ar kaleidoskopisku 40 Eiropas rakstnieku portretējumu. Starp viņiem arī latvietis Imants Ziedonis, kas pārstāvēts ar epifāniju Bērniņ, neēd, kad dziesmu dzied! 

Bet literatūras dzīve nav apstājusies, tāpēc likumsakarīga ir autoru kolektīva vēlme papildināt, padziļināt, atjaunināt jau tā apjomīgo pētījumu.  Šogad iznācis trešais Eiropas vēstures papildinājums, 16. nodaļa, kas pieteikta kā Mūsdienu tendences un personības, 1989—2020. Šoreiz grāmatas izdevējs ir CNRS (Centre national de la recherche scientifique — Valsts zinātniskās pētniecības centrs), kas ir garants nopietnam pētījumam. Kā grāmatas iekšvākā minēts, darbs īstenots visas ģeogrāfiskās Eiropas 200 pētnieku un rakstnieku komandā, kuras virsvadītāji ir jau iepriekš minētie Annika Benuā-Dizosuā, Gijs Fontēns, kam piebiedrojušies Jans Jendžejevskis (Olsteras Universitāte) un Timurs Muhidins (INALCO, Parīze). Šo izdevumu ievada Nobela prēmijas laureātes poļu rakstnieces Olgas Tokarčukas priekšvārds, kurā uzsvērta mūsu vecā kontinenta labilā situācija, raugoties no centra—perifērijas, no «svešo»—«savējo» vērtību sadursmes perspektīvas. Un tieši literatūras uzdevums, «privilēģija un misija ir izgaismot šo vienreizējo un dīvaino paradoksu. Citiem vārdiem sakot, signalizēt par to, kas vēl nav sajūtams centrā, jo pēc savas dabas literatūra ir «ārpuscentrēta»».

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu