Latviešu avīžniecības attīstībā milzīga nozīme ir Rūdolfam Šulcam
Latvijas pagātnes izvērtējumos mācītājam un laikraksta Latviešu Avīzes redaktoram Rūdolfam Šulcam (Rudolf Schulz; 1807—1866) piemīt it kā divas dabas. Viņš, neapšaubāmi, uzskatāms par 19. gadsimta pirmās puses un vidus latviešu apgaismības, preses un zemāko sociālo slāņu izglītotības veicināšanas procesu pozitīvo varoni, un vienlaikus jaunlatviešu un latviešu nacionālisma vēsturē Šulcs ir klaji negatīvais personāžs, latviešu kā pilnvērtīgas tautas atklātais, nesaudzīgi skarbais un nežēlīgais pretinieks.
Šie krasie pretstati viņam piešķir spilgtumu un neparastumu, to dēļ Rūdolfs Šulcs ir viens no manis visvairāk cienītajām Latvijas 19. gadsimta vēstures personībām. Šajā rakstā, kas tapis latviešu avīžniecības divsimtgades priekšvakarā, gribu atgādināt par viņa veikumu latviešu mediju vēsturē un tā milzum lielo nozīmi.
Sākums
Rūdolfs Šulcs bija pirmā latviešu laikraksta Latviešu Avīzes ceturtais redaktors. Šī izdevuma vadību viņš pārņēma 1849. gada vasarā, kad, holeras sērgas seku novārdzināts, mūžībā aizgāja Jelgavas Sv. Annas baznīcas mācītājs Vilhelms Kristiāns Pantēniuss (Wilhelm Christian Pantenius; 1806—1849), kurš bija laikraksta saimnieks veselus 14 gadus. Latviešu Avīzēm viņa laikā nebija izdevies gūt latviešu publikas atzinību. To abonentu skaits salīdzinājumā ar 19. gadsimta 20. gadiem, kad izdevums vēl tikai sāka savas gaitas, bija pat sarucis. Laikraksta saturs bija vienmuļš, uzmācīgi moralizējošs, lappuses pārsvarā piepildīja kristīgi un pamācoši sprediķžanra teksti.
Tāpat kā Pantēniuss, arī Rūdolfs Šulcs bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs. Viņš dzimis un audzis Bauskas evaņģēliski luteriskās baznīcas iecirkņa prāvesta un apgaismotāja Konrāda Šulca (Conrad Schulz; 1772—1840) ģimenē. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē, tad strādājis par mājskolotāju, bijis palīgmācītājs Lindes-Birzgales evaņģēliski luteriskajā draudzē. 1841. gadā iecelts par Lipaiķu draudzes mācītāju, bet 1849. gadā kļuva par mācītāju Jelgavas Sv. Annas baznīcas draudzē. Ārpus savas draudzes Šulcam bija arī ļoti daudz citu pienākumu. Viņš piedalījās Latviešu literārās (Latviešu draugu) biedrības vadībā, darbojās Kurzemes guberņas statistikas komitejā, pabija arī Kurzemes Lopu aizsardzības biedrības priekšsēdētāja amatā, veica cietuma mācītāja pienākumus. Šulcs iesaistījās daudzās latviešu apgaismības un kristīgās misijas aktivitātēs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.