Ja kāds valdonīgās rokās vijoli šo reiz ir tvēris,
Bezrūpīgā gaisma skatos tam uz mūžiem apdzisīs.
Dzirdot karaliskās skaņas, pekles gariem acis zvēro
Un pa vijolnieku ceļu traki vilki bariem klīst.
Nikolajs Gumiļovs. Burvju vijole
Pāri iedzimtai bailībai nāks
Jaunā darba un mistiķu rase…
Pīšļos sadedzis visums — un sāk
Dzimstot valstības zeltaini lāsot.
Aleksejs Širjajevs. Oktobris
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.