Nacionālās mirstības gads • IR.lv

Nacionālās mirstības gads

2
Aivars Ozoliņš

Gada bilance: Covid-19 statistikas rekordi, Lembergs cietumā, valdība tā pati

Pagājušā gada novembrī premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) pateica leģendāro «draugi, nav labi». Pašlaik Covid-19 statistika ir vēl sliktāka. Šogad no šīs slimības miruši 4000 cilvēku, puse no nāves gadījumiem bija dažos pēdējos mēnešos, valdības noteiktie vakcinācijas mērķi nav sasniegti, jaunu saslimšanas gadījumu skaits ir lielāks nekā pērn novembrī, bet vīrusa lipīgākais omikrona paveids drīz uzdzīs saslimstības rādītājus jaunos augstumos. Optimistiskākais, ko premjerministrs gada nogalē varētu teikt, — varēja būt vēl sliktāk.

Kariņš ir centies būt optimistisks visu gadu. Janvārī teica, ka jāizmanto visas iespējas «ātrāk atgriezties ikdienas normālā dzīvē». Bet nupat decembra sākumā — ka varētu pakāpeniski atcelt ierobežojumus, lai atgrieztos «pie normālas dzīves».

Vēlmju domāšana ir bijusi galvenais iemesls saslimstības «viļņiem», kurus politiķi ne tikai Latvijā labprāt piesauc kā it kā dabiskus un no viņiem neatkarīgus. Varbūt nākamgad vismaz premjerministrs atzīs un pieņems zinātnieku secināto, ka Covid-19 un ierobežojumi ir un vēl dažus gadus paliks jaunā normālā dzīves ikdiena?

Tiesa, gada gaitā redzējām, ka daļai politiķu epidēmija jau ir tikai ikdienas troksnis, kura aizsegā bīdīt savas prioritātes. Bail pat iedomāties, kāda pašlaik būtu epidemioloģiskā situācija, ja pavasarī būtu īstenots plāns gāzt valdību un sabiedrības veselība mēnešiem ilgi būtu bijusi tikai fona traucēklis politiskiem darījumiem citādas valdības sastiķēšanai.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu