Sīlis lasa Frišu. Aizvējā • IR.lv

Sīlis lasa Frišu. Aizvējā

Hannesa Kīrmaņa lomā Rolands Beķeris (pa kreisi) un Asistents — Edgars Ozoliņš. Foto — Justīne Grinberga
Zane Radzobe, žurnāla Ir teātra kritiķe

Liepājas teātra izrāde Biogrāfija. Spēle patiks tiem, kas teātrī novērtē labu tekstu

Nez kāpēc prātā ienāca Imants Ziedonis: vējš spēlējas un spēlējas, lai sāktu spēlēt. Varbūt tāpēc, ka Liepāja, kur režisors Valters Sīlis iestudējis Maksa Friša lugu Biogrāfija. Spēle, ir vēju pilsēta. Varbūt tāpēc, ka nosaukumā minēta spēle. Bet varbūt — jo šoreiz ierasti tik rotaļīgais Sīlis nemaz nespēlējas. Par ko drusku žēl.

Sanāca kalambūrs, bet runa ir, lūk, par ko. 20. gadsmita vidus literatūras klasiķis — šveiciešu rakstnieks Makss Frišs — ir paciets, bet garšīgs rieksts. Lai saprastu, ko viņš uzrakstījis, darbi droši vien vispirms lasāmi viņa biogrāfijas kontekstā (Frišs stipri aizrāvās ar autobiogrāfiskām alūzijām), bet tā ir krāsaina. Neapvaldāma seksuālā apetīte, kas apvienota ar tikpat bezgalīgu greizsirdību pret emancipētajām partnerēm. Brīvības alkas. Antifašistisks sentiments (par ko Frišu, dabiski, neviens nenosodīja) un koķetēšana ar Padomju Savienību (par ko nosodīja gan).

1967. gadā sarakstītā luga Biogrāfija. Spēle nepavisam nav slavenākais tobrīd jau ievērojamā autora darbs, tomēr ir piesātināts ar personiskām pārdomām, dabiski, stipri intelektuālā ietērpā. 

Lugas galvenais varonis Hanness Kīrmanis ir atzīts zinātnieks, kas pēc septiņu gadu kopdzīves šķiras no agrāk dievinātās sievas Antuanetes. Tas ir tik sāpīgi, ka viņš ir ieradies uz, teiksim, procedūru — spēli, kurā viņam piedāvā pārrakstīt dzīvi. Nevis metaforiski, bet burtiski — izspēlēt sen notikušo, saprotot, ka katra izmaiņa nesīs līdzi reālas sekas viņa biogrāfijā. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu