Oda Varakļānu pēdējam ebrejam • IR.lv

Oda Varakļānu pēdējam ebrejam

1
Kaspars Strods: «Man bieži ir prasīts: kāpēc par to raksti, vai pats esi ebrejs? Tad saku: diemžēl ne, bet es tiešām gribētu būt. «Īstie latvieši» — tas ir tāds mitoloģisks formulējums.» Foto — Māris Justs
Ieva Puķe

Latgales vēsturnieks Kaspars Strods holokausta 80. gadadienā izdod grāmatu par dzimtās pilsētas ebreju kopienu. «Tur tika nošauti draugi, darba kolēģi, skolasbiedri. Klikt! Un 57% iedzīvotāju pēc kara vairs nav»

Uzaugot Varakļānos, pilsētiņā ar nepilniem 2000 iedzīvotājiem, Kaspars Strods (33) bija pieradis, ka gaišo divstāvu ēku Skolas ielā tautā joprojām sauc par sinagogu. «Manā bērnībā tur strādāja kurpnieks, bija apģērbu veikals. Cilvēki bieži sacīja nevis «aiziesim uz veikalu», bet «aiziesim uz sinagogu»,» viņš atceras. 

Savukārt pārtikas preču veikalā, divstāvu mūra mājā tieši pretī katoļu baznīcai, savulaik bijis viens no Varakļānu ebreju veikaliem. «Vecmamma teica: aiziesim uz žida veikalu! Vecvecāku atmiņu stāstos bieži tika pieminēti ebreji. Vectēvs stāstīja, ka ebreju veikalnieks piedāvājis ar pēcmaksu paņemt riteni, ko viņš, būdams no nabadzīgas zemnieku ģimenes, nevarēja atļauties nopirkt.» 

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes doktorantam, kurš strādā Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē, licies pašsaprotami pievērsties Latgales ebreju jautājumiem. 10 gadu darbs rezultējies grāmatā Pagātnes nospiedumi. Varakļānu ebreju kopiena, kas iznāk decembra vidū. Tieši 80 gadus pēc masu slepkavībām, kurās nacistiskais režīms Latvijā iznīcināja ap 70 000 vietējo un 20 000 ārzemju ebreju. Lielākās šaušanas akcijas Rumbulā notika 30. novembra un 8. decembra dienās, kas bija tikpat aukstas kā šoziem.

Kā sāki ebreju vēsturi pētīt akadēmiski?
2012. gadā, bakalaura studiju laikā Rēzeknes Augstskolā, kā daudzi vīrieši, kas studē vēsturi, gribēju rakstīt par Otro pasaules karu. Pasniedzējai Valdai Čakšai izmetu frāzi: «Varakļānos bija arī ebreji!» Tā tas aizgāja. Manas zināšanas, protams, nevarēja salīdzināt ar tagadējām. Taču paspēju nointervēt vienīgo dzīvo Varakļānu ebreju Solomonu Segalu, kurš diemžēl pirms diviem gadiem aizgāja mūžībā. Kad sākām runāt, viņam bija ap 65.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu