Džoakīno Rosīni Pelnrušķīti viesrežisori Barbe & Doucet iestudējuši ar vērienu, tomēr bez šampanieša dzirkstīguma
Šajā Pelnrušķītē burvestību nebūs — Džoakīno Rosīni operā nav nevienas fejas, tāpat kā nav ķirbju un žurku, bet ļauno pamāti ir aizstājis ne mazāk riebīgs patēvs. Turklāt uzveduma veidotāji Rosīni komiskās operas darbību pārcēluši pavisam prozaiskā laikā un vietā — pagājušā gadsimta 30. gadu Lielās depresijas skartajā Amerikā, kur turklāt valda sausais likums.
Arī sezonas otrā operas jauniestudējuma (pirmais bija Džuzepes Verdi Simons Bokanegra) radīšanai Latvijas Nacionālās operas un baleta vadība uzaicinājusi viesus. Pelnrušķītes muzikālais vadītājs ir ungāru diriģents Pēters Halāss, bet uzveduma veidotāji — radošais tandēms Barbe & Doucet jeb režisors un horeogrāfs Reno Dusē kopā ar scenogrāfu un kostīmu mākslinieku Andrē Barbu.
Barbe & Doucet par depresijas un atturības mākto varoņu vidi izvēlējušies patēvam donam Maņifiko piederošu burlesku teātri ar bufeti, kur slepus tiek tirgots arī alkohols. Un tādos apstākļos nākas mocīties pelnrušķītei Andželīnai, čaklai šuvējai ar sapni par kostīmmākslinieces karjeru! Operas skatuves iekārtojums ir patiešām vērienīgs, viegli un funkcionāli pārveidojams — nolaižas starppriekškars, kas iezīmē burlesku teātra dienesta ieeju, un, kamēr proscēnijā notiek darbība uz ielas, aizmugurē jau top pilnīgi cita iespaidīga aina — prinča dona Ramiro pils, kas ir klasi augstāks varietē teātris, sacīsim tā. Pārbūves norit raiti, gleznojumi ir krāšņi, tāpat kā varietē dejotāju tērpi.
Jebkura operiestudējuma dārgums ir balsis, arī Pelnrušķītē ir bauda klausīties. Viessolisti — ungāru mecosoprāns Dorotea Lānga Andželīnas, tāpat kā kolumbiešu tenors Pablo Martiness prinča Ramiro lomā — brīnišķīgi dzied un, kā liekas, arī komfortabli jūtas visnotaļ statiskajā uzvedumā, jo liriskajiem varoņiem jau būtībā ir tikai jāmīl un labi jāizpilda sarežģītās vokālās partijas. (Tomēr ar lielu nepacietību gaidu, kad prinča lomā debitēs Mihails Čuļpajevs, jo viņa skatuves šarms, spēles azarts un brīvība varētu daudz ko mainīt arī šajā rēnajā uzstādījumā.)
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.