NATO valstu ārlietu ministru tikšanās Rīgā pagājušajā nedēļā beidzās ar atbalsta deklarācijām Ukrainai un Gruzijai, kā arī brīdinājumu Krievijai, ja tā uzbruks Ukrainai. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka jebkādai Krievijas agresijai būs nopietnas politiskas un ekonomiskas sekas. 30 NATO valstu ārlietu ministri lēma iedarbināt NATO krīzes vadības mehānismu. Ja alianses dalībvalstis saskarsies ar draudiem, NATO būs gatava tās aizsargāt.
Iespējamu militāru ofensīvu pret Ukrainu Krievija plāno 2022. gada sākumā. Tajā piedalītos 175 000 militārpersonu, pagājušajā nedēļā pavēstīja ASV administrācijas amatpersona, atsaucoties uz izlūkdienestu datiem.
Eiropas Komisija (EK) rosināja uz laiku piemērot elastīgākus patvēruma izskatīšanas noteikumus ES dalībvalstīm Latvijai, Lietuvai un Polijai, lai samazinātu spiedienu uz ES ārējās robežas ar Baltkrieviju. EK iesaka migrantiem dot pajumti īpašos centros pie robežas, kur viņi var uzturēties līdz 16 nedēļām. Patlaban dalībvalstīm ir 3—6 dienas, lai reģistrētu patvēruma pieprasījumu, vai 10 dienas ārkārtas apstākļos. ES apstiprināja jaunas sankcijas Baltkrievijai — tās piemēros 17 personām un 11 kompānijām vai iestādēm, kuru vidū ir aviokompānijas Belavia un Cham Wings.
ES ir jāapsver obligāta vakcinācija pret Covid-19, ņemot vērā vīrusa jaunā paveida omikrona izplatību Eiropā, paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Viņa arī teica, ka 27 dalībvalstīm ātri jādod iespēja iedzīvotājiem saņemt balstvakcīnas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.