Robežu vilkšana • IR.lv

Robežu vilkšana

Nellija Ločmele

Jaunais, lipīgais omikrons jau ir Latvijā, un drīz redzēsim, kādas sekas tas radīs mūsu sabiedrībā, kur vēl joprojām tūkstošiem senioru nav saņēmuši pirmo poti, par «būsteri» ij nerunājot. Vienīgi uz papīra novilktas robežas vīrusam ir tikpat vienaldzīgas kā steiks vegānam vai administratīvais kodekss Gobzemam. Nasing spešal, citējot latviešu politisko folkloru.

Taču šoreiz vēlos runāt nevis par vīrusu vai populistiem, bet gan tieši robežām.

Robežu vilkšanas tēma caurtīklo vairākus svarīgus rakstus šajā žurnāla numurā. Sākot jau ar tankā sēdošo britu ministri Lizu Trasu, kura intervijā pēc NATO sanāksmes Rīgā skaidri brīdina oportūnistu Putinu: iebrukums Ukrainā būtu stratēģiska kļūda, kas dārgi maksās. Un turpinot ar leģendārā žurnāla Avots galveno redaktoru Aivaru Kļavi, kurš sarakstījis grāmatu par šo Atmodas laika drosmīgo izdevumu, kas ar katru numuru arvien paplašināja brīvības robežas, publicējot padomijā aizliegtu literatūru un drupinot baiļu sliekšņus cilvēku prātos. 

Bet raksts, kas trāpa kā dūre saules pinumā, ir Re:Baltica kolēģu intervijas ar sievietēm, kas piedzīvojušas seksuālu vardarbību… ārsta kabinetā! Tik drūms pacienta uzticēšanās un profesionālās ētikas robežu pārkāpums mūsu policijai un prokuratūrai izrādījās pārāk sarežģīta lieta, lai novestu to līdz tiesai. Četru sieviešu apsūdzības ārstam tika izmeklētas vairākus gadus, līdz kriminālprocesu izbeidza. Paldies sievietēm, kas saņēmās šo traumējošo pieredzi izstāstīt sabiedrībai, jo bailes un klusēšana ir ērta ēna, kurā paslēpties plēsoņām, lūkojot pēc arvien jauniem upuriem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu