Tīrās skaņas bizness • IR.lv

Tīrās skaņas bizness

Olga Kņazeva

Kā Latvijas audioiekārtu ražotāji iekaro Rietumu tirgus un ar saviem produktiem daudzina Latvijas vārdu pasaulē

Tautsaimniecības nozarēs ar spēcīgām vēsturiskām saknēm esot vieglāk veidot arī veiksmīgus jaunus uzņēmumus. Audioiekārtu un tehnoloģiju ražošanā Latvijai ir vairāk nekā simt gadu sena vēsture. Kādreizējos nozares milžus — Rīgas Radiorūpnīcu, VEF un Alfa — joprojām atceras un piemin nostalģiskās sarunās. Tomēr jaunās paaudzes Latvijas audioiekārtu ražotāji uzskata, ka viņu panākumos bijušās tradīcijas un senās rūpnīcas nav nospēlējušas nekādu lomu. 

Kāda šobrīd ir audioelektronisko iekārtu tirgus situācija no ražotāju perspektīvas?

Senie milži

Taisnības labad jāatzīmē, ka savulaik tieši Latvija no visām padomju republikām bija vadošā audiotehnikas ražošanā. Ciemojoties pie ļaudīm, kam pāri 60, visticamāk, joprojām izdosies ieraudzīt radiouztvērējus ar slaveno abreviatūru RRR. Katrs trešais uztvērējs PSRS ražots tieši tur — leģendārajā Rīgas Radiorūpnīcā.

Taču tie, kuri šo rūpnīcu uzskata par «padomju», kļūdās. Uzņēmumu jau 1926. gadā dibināja Ābrams Leibovics. Toreiz tā bija akciju sabiedrība Foto-radio centrāle A. Leibovic, kas sākumā tikai tirgoja fotopiederumus veikalā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 2, bet pēc dažiem gadiem sāka tos arī ražot. 1937. gadā Leibovica firma pat kļuva par lielāko Rīgas uzņēmumu: ražošanas apjoms pārsniedza miljonu latu, bet darbinieku skaits — divus simtus. 1938. gadā šeit sāka izgatavot arī radiouztvērējus, un līdz 1940. gadam bija izlaisti jau 32 dažādi modeļi.

1940. gadā padomju vara uzņēmumu nacionalizēja, un vēlāk tas kļuva par daļu no rūpnīcas Radiotehnika. 

Rūpnīcas uzplaukums, lai cik dīvaini tas šķistu, notika tieši PSRS stagnācijas periodā. Ražošanas apjomi strauji palielinājās, un RRR kļuva par lielāko audiotehnikas ražotāju Padomju Savienībā. Līdz 1990. gadam tas ik gadu saražoja 1,5 miljonus radioaparatūras vienību, tajā skaitā 1,1 miljonu akustisko sistēmu. Ziedu laikos uzņēmumā strādāja 16 tūkstoši darbinieku. Kopumā no 1945. līdz 1990. gadam saražoja 41,5 miljonus izstrādājumu ar slaveno RRR logo.

Ne mazāk iespaidīgus panākumus sasniedza arī leģendārais VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika). Par tās pirmsākumiem uzskatāmi 19. gadsimta 80. gadi, kad Henrihs Detmans iegādājās 1200 kvadrātasu zemesgabalu Pleskavas šosejas malā — tagadējā VEF teritorijā — un nodibināja darbnīcu, kas specializējās telefona aparātu remontā, bet ātri izauga līdz visai iespaidīgai ražotnei. Jau 1924. gadā rūpnīcas darbnīcās Pērkons strādāja vairāk nekā 300 cilvēku. Vēl pēc trim gadiem uz ēkas fasādes parādījās arī slavenie trīs burti — VEF, bet 1936. gadā tur sākās leģendārās «spiegu» fotokameras Minox ražošana. Līdz 1938. gadam tika izgatavoti jau apmēram 22 tūkstoši mazo kameru.

Pēc kara VEF kļuva par vienu no lielākajiem radiouztvērēju un telefonu centriem (vēlāk automātiskajām telefona stacijām) Padomju Savienībā. Uzņēmumam bija spēcīga zinātniskās ražošanas bāze, un šeit strādāja aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. 90. gadu sākumā tas tika pārveidots par akciju sabiedrību VEF, bet 1998. gadā kļuva par daļu no AS VEF Radiotehnika RRR. 

Šodien uz dažiem bijušā industrijas flagmaņa korpusiem vēl var redzēt pazīstamo logo, bet tā teritorijā strādā privātie uzņēmumi, kuri joprojām izmanto savu priekšteču tehnoloģiskās iestrādnes.

Nevar neatzīmēt arī padomju ražošanas apvienību Alfa, kas izveidota 1971. gadā uz Rīgas pusvadītāju ierīču un Rīgas mikroaparātu rūpnīcas bāzes. Jau 1960. gadā Alfas priekšteči stāvēja pie mikroelektroniskās rūpniecības šūpuļa PSRS — tieši tur radītas pirmās integrālās shēmas. Uzņēmuma attīstības virsotnē pagājušā gadsimta 80. gados tajā darbojās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku.

Taču mūsdienās Latvijas kā kvalitatīvas audiotehnikas ražotājas slava nebūt nav izplēnējusi. Šobrīd pie mums ražo patiesi unikālas audioiekārtas, ko izvēlas tādas pasaules estrādes un roka zvaigznes kā The Rolling Stones, Kristīna Agilera, Madonna, Lady Gaga, Oasis un citi. Latvijā tapušie komerciāli veiksmīgie izgudrojumi parāda, ka joprojām esam audiotehnoloģiju avangardā. 

Tomēr, iespējams, mūsdienu industrijas flagmaņu vārdus daudzi pat nav dzirdējuši. Iemesls tam ir gana vienkāršs — lielākā daļa audiotehnikas ražotāju gandrīz 99% no produkcijas eksportē.

Foto no uzņēmuma arhīva

JZ Microphones: zelta pilienu tehnoloģija

JZ Microphones valdes priekšsēdētājs Filips Rajevskis

Mūsu veiksmei tiešām nav nekāda sakara ar padomju mantojumu, pārliecināts ir Filips Rajevskis, JZ Microphones valdes priekšsēdētājs. Cilvēks, kurš izgudroja tehnoloģiju, kas ir šā uzņēmuma ražoto mikrofonu pamatā, bija juvelieris. «Ļoti gudrs cilvēks. Tieši pateicoties viņam, mūsu mikrofoni šodien iekaro pasauli,» stāsta Filips Rajevskis. 2007. gadā JZ Microphones dibināja inženieris Juris Zariņš, kurš pirms dažiem gadiem devās mūžībā. 

Savulaik viņš daudzus gadus bija nodarbojies ar antīku un ekskluzīvu mikrofonu — Neumann, AKG, Telefunken — remontu, bet vēlāk piedalījās Blue un Violet mikrofonu izstrādē. Viss sākās ar remontu, tikai pēc tam radās īpašā tehnoloģija, kas pašlaik ir JZ Microphones biznesa pamatā, stāsta uzņēmuma vadītājs.

Ar ko tad latviešu mikrofons atšķiras no citiem? Ar tā īpašo kapsulas formulu, kas pārveido gaisa plūsmu elektriskos signālos, skaidro Rajevskis. Uzbūves pamatā ir zelta putekļu pārklājums jeb īpašā zelta pilienu tehnoloģija, kas padara kapsulu vieglāku. Rezultātā — pēc pārklājuma vieglā kapsula kļūst elastīgāka pret gaisa svārstībām, tātad jutīgāk uztver signālus. Dziedātāja balss vai ģitāras skaņa kļūst skaidrāka un detalizētāka.

Tomēr šī unikālā tehnoloģija nav patentēta. Kāpēc tā? Lai iegūtu jebkuru patentu, tehnoloģija ir detalizēti jāapraksta, līdz sīkākajām niansēm, stāsta Rajevskis. «Bet mēs uzskatām, ka šāda veida tiesību aizsardzība ir ļoti vāja. Ja kaut kas notiktu, mums nebūtu tādu finanšu resursu, lai aizstāvētu savas intereses tiesās. Tomēr šobrīd, pat ja kāds izdomātu nokopēt mūsu tehnoloģiju, tas nebūtu iespējams.»

Tāpat kā jebkuru unikālu produktu, arī viņu mikrofonus jau mēģinājuši nokopēt ķīnieši. Taču pret šo faktu uzņēmuma īpašnieki izturas filozofiski. «Visiem mūsu mikrofoniem ir īpašs dizains. Tādēļ uzreiz redzams, ja kāds centies to nokopēt. Tomēr mēs necīnīsimies ar viņiem — dizainu var nokopēt, bet skaņu nevar atkārtot,» saka Rajevskis.

Vai Latvijas uzņēmumam ir grūti konkurēt starptautiskajā tirgū? Šobrīd lielāko daļu industrijas jeb 80% tirgus pārvalda dažas valstis — ASV, Lielbritānija, Ķīna un Dienvidkoreja. Taču katram veiksmīgam mikrofonu ražotājam ir sava unikālā iezīme. JZ Microphones ir pārliecināti, ka ar savu kapsulas tehnoloģiju viņu produkcija būs konkurētspējīga vēl daudzus gadus. Klienti pērk latviešu mikrofonus to kristāltīrās skaņas dēļ.

Šobrīd JZ Microphones produktu klāstā ir trīs mikrofonu sērijas, flagmanis ir Black Hole sērija, kurā ietilpst četru veidu mikrofoni. Vintage sērijā ir trīs mikrofonu modeļi, savukārt jaunākā sērija Signature ir kļuvusi par īstu veiksmes stāstu. Tajā ietilpst arī jaunākais BB 29 modelis, kas ļoti iepaticies patērētājiem. Turklāt šie mikrofoni ir paredzēti ne tikai skatuves zvaigznēm vai mūzikas profesionāļiem, tos var nopirkt jebkurš interesents. Vislētākais mikrofons no budžeta klases ir aptuveni 500—600 eiro vērts, bet dārgākie modeļi izmaksās 2000 eiro. 

Kāpēc tādas pasaules zvaigznes kā Kristīna Agilera un Lady Gaga, Oasis un Manic Street Preachers izvēlas mikrofonus no Latvijas ražotāja, nevis slaveniem pasaules zīmoliem?

Rajevskis skaidro, ka kvalitātes ziņā vienīgie nopietnie JZ Microphones konkurenti ir Vācijas ražotāji. «Ticiet man, profesionālajā audiovidē visi labi pazīst Latviju, tas nav senaizmirsts punkts pasaules kartē. Es pat teiktu — šajā biznesā Latvija ir pasaules līmeņa valsts. Piemēram, Metallica bundzinieks ir mūsu produkcijas fans, viņš pazīst kvalitatīvu skaņu. Uz saviem mikrofoniem, starp citu, mēs rakstām «Ražots Latvijā», nevis «Ražots ES». Tieši tāpēc, ka Latvijai šajā jomā uzticas,» viņš saka. Lai veidotu sadarbību ar starptautiska līmeņa zvaigznēm, JZ Microphones sūta jaunumus producentiem visā pasaulē, viņi novērtē skaņas kvalitāti, un tieši tā ir uzņēmuma labākā reklāma.

Tomēr lielākā daļa pārdošanas notiek internetā — aptuveni 70—80%, turklāt pandēmijas laikā tiešsaistes tirdzniecības daļa ir palielinājusies. Mūziķi vairāk sēž mājās, savās studijās un raksta mūziku. Tātad ir vajadzīgi mikrofoni. «Pandēmija deva mums lielu impulsu,» atzīst Rajevskis.

Pārdošanas pieaugums liek kompānijai pastāvīgi palielināt arī ražošanas apjomus. Nesen iegādāta jauna ražošanas iekārta par 100 tūkstošiem eiro. JZ Microphones ražotne atrodas Mārupē, un tajā strādā 30 cilvēku. «Mēs paliksim Latvijā!» saka vadītājs. Svarīgākais ir cilvēki, un viņa uzņēmumā strādā arī ļoti augstu kvalificēti speciālisti, kuri var veikt sarežģītu darbu. «Tik labu darbinieku kā Latvijā nav nekur citur,» viņš ir pārliecināts. Taču uzņēmumam ir mērķis, lai pa kādam Latvijā ražotam mikrofonam būtu ikvienā ierakstu studijā pasaulē.

JZ Microphones
2020
Apgrozījums: 797 748 eiro
Peļņa pēc nodokļiem: -30 775 eiro

Foto — Picture Agency, no Ir arhīva

Erica Synths dibinātājs Ģirts Ozoliņš.
Foto — Picture Agency, no Ir arhīva

Erica Synths: dārdēs visā pasaulē

Uzņēmumam, kas dibināts 2013. gadā, izdevies tikai dažu gadu laikā iekarot cienīgu vietu starp vadošajiem nozares spēlētājiem. Erica Synths ražo modulāros sintezatorus — elektriskās mūzikas instrumentus, kas pēc skata atgādina nelielas kastītes ar dažādām pogām. Moduļus iespējams savstarpēji kombinēt un veidot unikālu, personalizētu instrumentu. Tādējādi mūziķis var radīt jebkādas skaņas, neaprobežojoties ar tām, ko ieprogrammējis ražotājs.

Erica Synths izstrādātie modulārie sintezatori jau skanējuši seriālā Troņu spēle un kara drāmā Denkerka, tie ietilpst tādu superzvaigžņu arsenālā kā Deep Forest, Deadmau5, Martins Gors no Depeche Mode un Žans Mišels Žārs. Viņu sintezatorus izmantojis arī viens no Holivudas visvairāk pieprasītajiem komponistiem Hanss Cimmers. Tomēr arī modulārie sintezatori paredzēti ne tikai pasaules zvaigznēm. Erica Synths ierīces izmanto tūkstošiem mūzikas entuziastu un profesionāli mūziķi visā pasaulē. 

Erica Synths dibinātājs ir bijušais fizikas skolotājs Ģirts Ozoliņš. Jau pamatskolā viņš sāka interesēties par elektroniku — pats izjauca televizorus, veidoja radiouztvērējus un pastiprinātājus. Starp citu, arī pirmo modulāro sintezatoru Ģirts salodēja mājās pats. Taču tikai pēc daudziem gadiem bērnības hobijs pārvērtās par nopietnu biznesu, kad viņam radās ideja, kā šo produktu komercializēt.

«Jebkurā jaunā biznesā sākumā ir daudz ideju, turklāt labu, bet trūkst finanšu resursu, lai to visu realizētu,» saka Erica Synths vadītājs, lūgts atminēties uzņēmuma sākotni. Attīstībai izmantojis tikai pašu finansējumu, nopelnīto ieguldot tālāk. «Ir bijis arī tā, ka kādiem komponentiem vienkārši nepietiek naudas.» Šobrīd tādu problēmu vairs nav, toties grūtības saistītas ar globālo situāciju, stāsta Ģirts Ozoliņš.

Pandēmijas laikā arī Erica Synths saskārās ar elektronisko komponentu deficītu, kas savukārt radīja ražošanas aizkavēšanos un papildu izmaksas. Bet, tā kā uzņēmums pastāvīgi ražo savu produktu uzlabotās versijas, arī iepriekš bijušas situācijas, kad pieprasījums pārsniedz ražošanas iespējas.

Erica Synths lielākie noieta tirgi ir rietumvalstis, proti, ASV un Vācija. Taču tiešsaistes pārdošanas nozīme kopš uzņēmuma pirmsākumiem ir krietni samazinājusies. Pagrieziena punkts bija dalība starptautiskajā izstādē Musikmesse Frankfurtē 2014. gadā. «Šobrīd esam viens no lielākajiem modulāro sintezatoru ražotājiem pasaulē un lielākais Eiropā. Sākotnēji mēs pārdevām produkciju tikai savā interneta veikalā, bet ar laiku mums izveidojās un labi attīstījās vairumtirgotāju tīkls. Lielāko vairumtirgotāju trijnieks nodrošina mums vairāk nekā 50% apgrozījuma, bet ir arī mazāki.»

Jaunu produktu veidošanas princips ir vienkāršs: ja izstrādātāji redz, ka spēj būtiski uzlabot esošo produktu vai izveidot kaut ko tādu, kā vispār nav tirgū, tad viņi to dara. Viens no pēdējiem produktiem ir inovatīva bungu mašīna (drum machine), ko nosaukuši par Pērkonu. Tā nesen ieguva balvu kā labākais jaunais instruments prestižā izstādē Berlīnē. 

Kādi ir uzņēmuma turpmākie plāni? «Mums ir daudz, ko darīt,» saka Ģirts Ozoliņš. «Jo vairāk instrumentu mēs veidojam, jo lielāku pieredzi iegūstam un uzkrājam. Katru reizi mēs domājam par sarežģītākiem produktiem, lai mums pašiem ir interesanti. Īpašs prieks mums un arī man personīgi ir redzēt, kā mūsu mūzikas instrumentus izmanto pasaulē pazīstami mūziķi.» Turklāt viņi tos ne tikai izmanto, bet arī zina, kur un kas tos ražojis.

Starp citu, Ģirts Ozoliņš ir pārliecināts, ka Latvija ir labākā vieta tādiem ražotājiem kā Erica Synths. Kaut arī 99% produkcijas tiek eksportēti, astoņu cilvēku komanda var projektēt instrumentus un veidot to prototipus tepat uzņēmumā Rīgā un Daugavpilī. Šajā ziņā neko mainīt viņi negrasās.

Erica Synths
2020
Apgrozījums: 5 394 761 eiro
Peļņa pēc nodokļiem: 2 375 576 eiro

Sonarworks līdzdibinātāji Helmuts Bēms un Mārtiņš Popelis.
Foto no uzņēmuma arhīva

Sonarworks: iegūt skaidru skaņu

Šā gada vasarā skaņas digitālās kalibrēšanas uzņēmums Sonarworks ieguva 5,06 miljonus eiro sava produkta SoundID — mašīnmācīšanās tehnoloģijas — integrācijai sadzīves elektroietaisēs. Piedaloties ASV ieguldījumu fonda Almaz Capital vadītajā investīciju raundā, uzticību uzņēmumam izrādīja vairāki starptautiski investori. Kā uzņēmums pārliecināja par savām idejām?

Sonarworks ir Latvijā izveidota skaņas digitālās kalibrēšanas kompānija, kuras produkciju lieto vairāk nekā 100 000 skaņu ierakstu studiju visā pasaulē. Tajā skaitā Grammy balvas ieguvuši skaņu režisori, kas sadarbojas ar tādām pasaules līmeņa zvaigznēm kā Lady Gaga, Madonna, Rianna, Adele, Coldplay, Kanje Vests un citi.

Tehniski korekti būtu teikt, ka Sonarworks veidotā tehnoloģija izlīdzina skandu, atskaņošanas telpu vai austiņu amplitūdas-frekvenču raksturlīkni. Vienkāršākiem vārdiem sakot, ļauj dzirdēt «tīru» skaņu, novācot atskaņotāja radītos vai apkārt esošos trokšņus.

Skaņa ne tikai plūst no skaļruņiem, tā atstarojas arī no galdiem, sienām, griestiem un no daudzām citām virsmām, skan ausīs no dažādām pusēm un ar dažādiem ātrumiem. Vienkāršs klausītājs šādas nianses nemaz nepamana, tomēr profesionāliem skaņu režisoriem un producentiem tā var būt milzīga problēma, jo viņu uzdevums ir radīt mūziku tā, lai tā skanētu labi gan lieliskā skaņu sistēmā, gan lētās austiņās. Lai to izdarītu, ir jāredz «skaidra bilde». Te palīgā nāk Sonarworks tehnoloģijas, kas paredzētas gan profesionālām studijām, gan amatieriem, kuri labprāt mīt mūzikas un skaņu pasaulē.

Sonarworks līdzīpašnieks un dibinātājs Mārtiņš Popelis atzīst, ka visgrūtāk bijis pierādīt, ka viņu izdomātais produkts skaņas kalibrēšanai Reference patiešām ir vajadzīgs tirgum. «Kad mēs tikko sākām, sapratām, ka tirgū jau ir kaut kādi produkti, kas risina šo problēmu,» viņš stāsta. Tomēr līdzīgi digitālie risinājumi nebija plaši izplatīti un pieejami. «Galvenokārt tāpēc, ka līdz mums neviens nebija izstrādājis tādu produktu, kas būtu patiešām labs un piemērots studijas darbam.» Šodien Sonarworks Reference jau ir atzīta pasaulē, un uzņēmumam ir svarīgi palielināt jaudu, panākt izaugsmi.

Tagad uzņēmums ir izstrādājis jaunu produktu plaša patēriņa tirgum — SoundID, kas palīdz personalizēt skaņu. Ko tas nozīmē? Rīks ļauj izveidot individuālu skaņas profilu katram lietotājam, testējot klausītāja dzirdi un balstoties uz cilvēka individuālajām skaņas preferencēm. SoundID jau izziņots pasaulē lielākajā tehnoloģiju izstādē CES 2020, kas ik gadu notiek Lasvegasā. Tur produkts ātri guva industrijas interesi un atzinību, taču uzņēmumam jau ir jauni uzdevumi — pierādīt potenciālajiem klientiem šī produkta pievienoto vērtību izstrādes posmā.

Starp citu, kad Sonarworks bija vēl pavisam jauns uzņēmums, tam palīdzēja Latvijas mikrofonu ražotājs JZ Microphones. «Mēs neesam konkurenti un esam gatavi viens otram palīdzēt,» apstiprina Filips Rajevskis. Viņiem neesot bijis žēl dalīties arī ar saviem kontaktiem ASV, kas tagad ir viens no lielākajiem Sonarworks noieta tirgiem. Tāpat kā Ķīna.

Uzskatu, ka Latvijas uzņēmumam atrast savu patērētāju ārvalstīs nav ne vieglāk, ne grūtāk kā jebkuras citas valsts kompānijai, saka Mārtiņš Popelis. «Mums ir mazāk pieredzes nekā, teiksim, amerikāņu kompānijām. No otras puses, ir patīkami redzēt, ka Latvijas uzņēmumu un eksportētāju skaits un apgrozījums ar katru gadu pieaug, un tas nozīmē, ka mēs ātri iegūstam šo pieredzi. Mūsu gadījumā lielākie tirgi ir ASV un Ķīna, bet tā nav universāla formula visiem eksportētājiem.»

Runājot par plāniem un sapņiem, uzņēmuma vadītājs atzīst, ka viņu plāni ir ļoti ambiciozi — pēc 5—10 gadiem kļūt par vienu no lielākajiem pasaules audiotehnikas zīmoliem. Tādu kā, piemēram, Dolby. Tomēr lielāko gandarījumu sniedzot klienti, kuri atraksta un atzīst, ka izdevies ievērojami uzlabot savu dzīvi. «Viņi vairs nespēj iztēloties savu audiosistēmu bez Sonarworks

Sonarworks
2020
Apgrozījums: 3 500 872 eiro
Peļņa pēc nodokļiem: -1 643 291 eiro

Uzņēmuma līdzdibinātājs Iļja Krūmiņš (otrais no kreisās) ar dažiem kolēģiem 2018. gadā.
Foto — Picture Agency, no Ir arhīva

Gamechanger Audio: skaņas cilpā

Pietiek tikai pieminēt šos vārdus, lai uzreiz būtu skaidrs, ka Latvijas uzņēmums Gamechanger Audio spējis radīt produktu, kas ir vislabākais tirgū: Red Hot Chilli Peppers, Coldplay, Trents Reznors (grupas Nine Inch Niles izveidotājs, kurš ieguvis Oskaru par mūziku filmai Sociālais tīkls), The Rolling Stones.

Ko tik brīnišķīgu izdarījis Gamechanger Audio? Būtībā galvenais uzņēmuma produkts ir ierīce, kas ļauj ierakstīt skaņu un pēc tam to nepārtraukti atskaņot cilpā.

Viens no uzņēmuma dibinātājiem Iļja Krūmiņš pats ir mūziķis, tāpēc arī domā kā mūziķis un zina šī tirgus vajadzības. Caur šo prizmu radīti arī būtiskākie uzņēmuma produkti — Plus Pedal, Raisma Pedal, Motor Synth sintezators un citi. Bet viņu pirmais produkts bija pedālis, kādu parasti izmanto akustiskajās klavierēs.

Tikai šajā gadījumā pedālis var tikt salāgots arī ar elektriskajām ģitārām un citiem instrumentiem — tiklīdz to nospiež, ierīce ieraksta pēdējo noti vai akordu, ko nospēlējis mūziķis, to atkārto un it kā ģenerē analogus. Savukārt sintezators ģenerē skaņas ar elektromotora palīdzību. Visi produkti ir unikāli — gan tehnoloģiski, gan idejiski, tāpēc īsā laikā Latvijas uzņēmuma slava ir pāršalkusi pasauli.

Piemēram, 2019. gadā uzņēmums izlaida savu jauno produktu — PLASMA Coil pedāli, kas tika izveidots sadarbībā ar mūziķi Džeku Vaitu, grupas The White Stripes līderi. Viņu sadarbība aizsākusies jau 2018. gada rudenī, kad Džeks Vaits ieradās Latvijā ar koncertu. Mūziķis gribējis tikties ar Gamechanger Audio pārstāvjiem, un tikšanās pārtapusi kopējā darbā.

Elektronisku audioierīču ražošana ir ļoti šaura, specifiska un pārsātināta niša, atzīst Iļja Krūmiņš. «Tāpēc mēs sapratām, ka nevarēsim iet mūsdienās populāro start-up ceļu, kad uzņēmuma sākotnējā attīstība balstās uz investīciju piesaistīšanu un visas likmes tiek liktas uz straujas spontānas izaugsmes potenciālu. Mēs attīstījāmies (un turpinām attīstīties) lēnām, pakāpeniski, un katrs produkts, ko ražojam, ir prasījis milzīgu darba un pacietības apjomu. Šobrīd Gamechanger Audio zīmolam ir nedaudz vairāk par pieciem gadiem, un šajā laikā esam izlaiduši deviņus produktus — sajūta, protams, ir stabilāka nekā pirmsākumos, kad vēl nebijām sevi pierādījuši tirgū un konstanti nācās pārliecināt industrijas ekspertus, ka mūsu zīmols ir uzmanības vērts.» 

Tāpat kā citi nozares pārstāvji, arī Gamechanger Audio eksportē 99,9% no saražotā. Vairāk nekā puse pircēju ir ASV, Kanādā un Rietumeiropā. «Domāju, ka mūsdienās viss, kas vajadzīgs, lai sasniegtu globālo tirgu, ir interneta pieslēgums un pamatlīmeņa angļu valodas zināšanas,» skaidro Iļja Krūmiņš.

Kāds būs uzņēmums pēc 5—10 gadiem? Iļja Krūmiņš atzīst, ka lielākā vērtība ir cilvēki. «Gamechanger Audio ir unikāla cilvēku komanda, kas sastāv no ģeniāliem inženieriskiem un mākslinieciskiem prātiem. Līdzīgi kā mūzikas grupa, kas savu kreativitāti izpauž, izlaižot albumus, arī mēs katru no saviem produktiem uzskatām par īpašu mākslas darbu. Dzīves lielais mērķis ir uzbūvēt skaistu, spēcīgu «diskogrāfiju».»

Gamechanger Audio
2020
Apgrozījums: 1 586 989 eiro
Peļņa pēc nodokļiem: 114 680 eiro

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu