Šķiršanās un satikšanās • IR.lv

Šķiršanās un satikšanās

1
Nellija Ločmele

Dienu pēc valsts svētkiem, drēgnā novembra vakarā, ko gaišāku padara sveces un satikšanās prieks, Piebalgas pusē dzirdēju ļoti neparastu Saule, Pērkons, Daugava izpildījumu. Gluži citādu nekā Dziesmusvētku himniskums. Šoreiz tikai divas jaunas sievietes ar ģitārām, un dziesmas noslēgumu viņas pārvērta gluži vai lūgšanā, skanīgām balsīm vēl un vēlreiz izlocīdamas pēdējos vārdus «mūsu tēvs». Manā prātā tobrīd tas kļuva par aizlūgumu tēvam debesīs, lai dziesmas tēvs Mārtiņš Brauns atgūst veselību. Diemžēl tas nepiepildījās, dažas dienas vēlāk viņa gaitas šaisaulē noslēdzās. Un nepiepildījās arī solījums, ko Mārtiņš deva septembrī, kad saistībā ar 70. gadskārtu aicinājām uz interviju — vēlāk, viņš teica, uz jubilejas koncertu. Domubiedri tagad sola — koncerts noteikti būs. Protams, jo Mārtiņa Brauna ģeniālā mūzika paliek ar mums.

Dzīvē šķiršanās un satikšanās ir blakus. No žurnāla vāka jums uzsmaida māksliniece Ieva Jurjāne un režisors Viesturs Kairišs. Viņu grandiozais kopdarbs, Dailes simtgadei veltītā «ideju drāma» Smiļģis, nupat Spēlmaņu naktī izpelnījās Skatuves naglu gan par «režijas un scenogrāfijas absolūtu saplūsmi», gan Grand Prix kā gada izcilākā izrāde. Kā darbojas abu mākslinieku tandēms? Izrādās, divas taisnes var galu galā satikties radošā sprādzienā, ja vien ir bijis laiks un spēks pabūt tuksnesī un sadzirdēt klusumu. Ir tik interesanti vērot, kā saspēlējas Viestura skarbā ironija un Ievas sirsnīgais dziļums. Fonā turpinās pandēmija, vīrusa jaunie varianti apgūst grieķu alfabētu. Šī saruna jums noderēs iekšējā miera un veselā saprāta stiprināšanai.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu