Attālinātais darbs no zināmas ekstravagances ir kļuvis par ikdienišķu parādību – vēl pavasarī mājās strādāja vidēji katrs ceturtais Eiropas Savienībā nodarbinātais. Vīrusa izplatības dēļ ieviestie ierobežojumi attālināti lika strādāt gan cilvēkiem, kas to vienmēr ir vēlējušies, gan arī tiem, kas labprātāk dodas uz biroju. Taču tas viss – darba tirgū konkurence no lokālas ir kļuvusi par starptautisku. Mainās personāla atlase, kas skaidri signalizē, ka pievilcīgs darba tirgus vairs nav atkarīgs tikai no uzņēmēju piedāvājuma, bet arī no valsts rīcības. Jauniešiem ir jājūt, ka Latvija ir vieta, kur viņi varēs nodrošināt stabilitāti, veidot karjeru un pierādīt sevi profesionāli.
Pat nav tik svarīgi, vai globālā pandēmija ir bijusi katalizators jau iepriekš manāmām tendencēm, vai arī “piespiedu strādāšana” mājās bija galvenais iemesls, kas izraisīja tagad vērojamās izmaiņas darba tirgū.
Ir skaidrs, ka attālinātais darbs turpmāk būs neatņemama profesionālās dzīves sastāvdaļa. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem personāla politikā būs jāņem vērā vairāki apsvērumi.
Pirmkārt, tā ir sīvāka konkurence par piemērotiem darbiniekiem, piemēram, ar labām angļu valodas zināšanām. Covid-19 izraisītā krīze ir būtiski samazinājusi darba iespējas, piemēram, jauniešiem, jo ir nopietni cietusi atpūtas un viesmīlības nozare. Tā šā gada otrajā ceturksnī bez darba bija katrs sestais jaunietis vecumā no 15 līdz 24 gadiem un katrs desmitais vecumā no 25 līdz 34 gadiem.
No otras puses, ja cilvēkam ir labas svešvalodu zināšanas un datorprasmes, tad izeja var būt attālināta darba meklēšana kādā starptautiskā uzņēmumā. Savā darbā mēs ar to saskaramies katru dienu, un nekas neliecina, ka citu valstu darba devēju spiediens varētu mazināties.
Attālināta strādāšana bez ģeogrāfiskās piesaistes darba vietai cilvēkiem cita starpā nozīmē arī iespēju par darbu saņemt ne tikai augstāku atalgojumu, bet arī labāku labumu grozu nekā tas ir pieņemts mītnes zemē. Līdz ar to, manuprāt, Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem nāksies pārskatīt argumentus, ar kuriem tiek piesaistīti un motivēti darbinieki. Ļoti iespējams, atbilde būs meklējama tieši pareizi izveidotā papildu labumu grozā, pie tam labumiem jābūt bez piesaistes konkrētai vietai – “patērējamiem” jebkur.
Neskatoties uz to, ka attālinātai strādāšanai ir priekšrocības, tai tomēr ir arī trūkumi – un viens no tiem ir ļoti cilvēcīgs, proti, tā ir iespēja būt vienaudžu un draugu lokā. Cilvēks tomēr ir sociāla būtne un mums ir vajadzīga cilvēcīga komunikācija. Piemēram, Evolution Latvia darbinieku aptaujās mēs aizvien biežāk redzam, ka darba devēju izvēlas arī pēc tā, kādi ir sagaidāmie kolēģi.
Otrkārt, tas ir ātrāks un efektīvāks personāla atlases process. Konkurence ir asa un lēmumi ir jāpieņem ļoti ātri.
Evolution Latvia izaugsme ir tiešā veidā saistīta ar darbaspēka pieejamību. Mēs esam viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, kura komandā strādā ap 3000 cilvēku. Reaģējot uz augstāk minētajām tendencēm, pēc Covid-19 pirmā un otrā viļņa esam krietni pilnveidojuši savus iekšējos procesus. CV prasām tikai būtiskāko informāciju, intervijas un līguma slēgšana notiek attālināti, atlases process ir pārskatīts un maksimāli saīsināts. Faktiski esam izdarījuši visu, lai kopš brīža, kad saņemam CV, pozīcijai atbilstošs kandidāts darbu varētu sākt jau nākamajā diena.
Treškārt, tā ir jauna darba modeļa (hibrīddarba) izveide. Proti, darba devējiem ir jārēķinās ar to, ka daļa darbinieku arī epidemioloģiskai situācijai normalizējoties, vēlēsies vismaz daļu laika strādāt attālināti, un vienlaikus vienmēr būs pienākumi, kas veicami tikai klātienē. Vairāki Eiropas Savienībā ar gada atstarpi veiktie pētījumi liecina, ka katrs trešais strādājošais vēlētos strādāt attālināti dažas reizes nedēļā. Tātad – būs jāveido hibrīddarba modelis, kas apvieno vienlīdz ērtas iespējas strādāt drošā birojā un efektīvi darboties attālināti.
Jāatzīst, ka potenciālie darbinieki jau patlaban pievērš lielu uzmanību ne tikai elastīgam darba laikam, sociālajām garantijām, stabilitātei, karjeras iespējām, bet arī drošības sajūtai birojā. Tas ir liels mājasdarbs darba devējam, kā organizēt darbu tā, lai cilvēki darba telpās jūtas droši. Uzskatu, ka Evolution Latvia kopš pandēmijas sākuma ir izdevies diezgan veiksmīgi pārkārtoties, lai rūpētos par kolēģu veselību un drošības sajūtu un ievērotu valstī noteiktās prasības.
Piemēram, aptuveni 330 IT inženieru, kas programmē, testē un izstrādā dizainus spēļu produktiem, uztur sistēmas, analizē datus, vada produktus, ir maksimāli pārorientēti uz attālināto darbu, tāpat arī biroja administratīvo un atbalsta funkciju veicēji. Savukārt pārējiem kolēģiem ļoti rūpīgi plānojam maiņas.
Un, visbeidzot, konkurence par darbiniekiem starptautiskā līmenī nozīmē arī to, ka Latvijā kopumā būtu jābūt tik pievilcīgai videi, lai jaunieši vēlētos šeit dzīvot, strādāt un redzētu savu izaugsmi vietējos uzņēmumos. Tā ir visu mūsu kopējā atbildība.
Demogrāfiskās situācijas dēļ mums noteiktās vecuma grupās, it sevišķi vecumā līdz 30 gadiem, ir salīdzinoši maz cilvēku. Viņu “paturēšana” Latvijā nav tikai darba devēju uzdevums, bet tā ir arī kopējā valsts politika. Tas, vai cilvēki jūt, ka šī ir valsts, kas ir stabila, kas domā par cilvēku, kas rūpējas, lai izglītības sistēma un saturs atbilst mūsdienu tendencēm un palīdzēs nākotnē atrast darbu un pierādīt sevi profesionāli.
Autore ir tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma Evolution Latvia Baltijas un Rumānijas personāla pārvaldes vadītāja
Pagaidām nav neviena komentāra