Mūžībā aizgājušais SAB vadītājs un bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis (1961—2021) Latvijai un jauno paaudžu kolēģiem atstājis skaidru vēstījumu: valsts neatkarību un tiesiskumu nedrīkst aizskart arī visietekmīgākie politbiznesa darboņi
Kāds mazs, aizkustinošs gadījums mūziķim un uzņēmējam Egilam Vētram uznira atmiņā, 17. novembrī stāvot pie drauga Jāņa Maizīša kapa. Pirms vairākiem gadiem Vētra bija uzaicināts vadīt Satversmes aizsardzības biroja darbinieku pasākumu. Redzot apkārt jaunus, patriotiskus cilvēkus, klusībā ar apbrīnu nodomājis, ka Maizītim kā vadītājam izdevies sapulcēt labus spēkus tik specifiskā, risku pilnā jomā.
Kādā svinību brīdī kolektīvs sastājies aplī ap Maizīti, visi kopā dziedot sirsnīgu dziesmu Latvijai. Vētram šķitis svarīgi, lai Maizīša balss skan skaļāk, tāpēc centies izspraukties cauri aplim ar mikrofonu. «Viņi mani nelaida. Visi bija tik patriotiski noskaņoti dziesmas garā — ka Jānis ir tas tēls, Latvija, kas jāsargā. Es netiku šim mūrim cauri.»
Panāca tiesiskuma uzlabošanos
Demokrātijas vērtības un savas valsts mīlestība līdz kaulam ir divas svarīgākās iezīmes, ko par mūžībā aizgājušo Maizīti piemin laikabiedri. Līdztekus labestībai, sirsnībai. Arī lielai spītībai. Kad tūkstošgades mijā maz zināmais Cēsu rajona virsprokurors kļuva par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru, tiesisko un politisko situāciju Latvijā būtiski ietekmēja divi trīs cilvēki, dēvēti par oligarhiem.
«Svarīgākie valsts ekonomiskie jautājumi bieži vien lemti, lai tie būtu izdevīgi šaurai cilvēku grupai. Stāvoklis Latvijā bija diezgan drausmīgs, tas apdraudēja mūsu iespējas iestāties Eiropas Savienībā un NATO,» atgādina Ir komentētājs Pauls Raudseps. Viņaprāt, Maizīša priekštecim ģenerālprokurora amatā Jānim Skrastiņam bija nopelni, ka Latvija 90. gados nekļuva par pilnībā mafiozu valsti — piemēram, tika iesēdināts par reketa karali dēvētais Ivans Haritonovs. Taču Maizīša vadībā no 2000. gada prokuratūra sāka nopietni izmeklēt un novest līdz tiesai krietni sarežģītākas un ārkārtīgi nozīmīgas krimināllietas. Svarīgākā no tām ir saistīta ar politiskajā vidē milzīgu ietekmi guvušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Šā gada februārī pirmās instances tiesa viņu atzina par vainīgu virknē smagu noziegumu, piespriežot piecus gadus cietumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.