Septiņas lietas, kuras jāzina par globālā klimata foruma COP26 iznākumu
Jau pirms ANO globālā klimata samita, kas no 31. oktobra līdz 13. novembrim notika Glāzgovā un pazīstams ar nosaukumu COP26, tā rīkotāji deklarēja, ka šī ir «pēdējā, labākā cerība» glābt mūsu planētu. Pasākuma pusceļā paustie optimistiskie pārskati par sasniegto progresu liecināja, ka valstu vadītāji un rūpniecības milži tik tiešām bija ieradušies Skotijā ar jaunu apņemšanos klimata jomā un viss notiek pareizajā virzienā.
Taču ātri vien iezagās pesimisms. Lieli solījumi neko daudz nenozīmē, ja netiek piedāvāti konkrēti plāni situācijas risināšanai. Zviedru vides aktīviste Grēta Tunberga raksturoja konferenci kā lērumu «bla, bla, bla»…
Samita noslēgumā diplomātiem no gandrīz 200 valstīm izdevās vienoties par intensīvāku cīņu pret klimata pārmaiņām — valdības tiek aicinātas atkal sanākt kopā nākamgad ar daudz konkrētākiem plāniem uzsildošo gāzu ierobežošanai, kā arī aicina turīgākās valstis līdz 2025. gadam «vismaz divkāršot» finansējumu, kas tiks izmantots uzkarsušās planētas visvairāk apdraudēto nāciju aizsardzībai.
Laiks rīkoties tuvojas beigām
Vienošanās demonstrēja skaidru vienprātību, ka visām valstīm ir jādara daudz vairāk, turklāt nekavējoties, lai novērstu katastrofālu globālās temperatūras celšanos. Jau konferences atklāšanā ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs atgādināja, ka galvenā prioritāte ir nepieļaut temperatūras celšanos vairāk kā par 1,5 °C, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu. Par šo slieksni ir brīdinājuši zinātnieki, jo pretējā gadījumā ievērojami palielinās nāvējošu karstuma viļņu, ūdens trūkuma un ekosistēmas sabrukuma risks. (Līdz šim pasaule vidēji ir uzsilusi par 1,1 °C.)
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.