Dzīvojot divās ārkārtējās situācijās, pierobežas iedzīvotāji saglabā mieru un stāsta, ka zina, kā rīkoties, ja pagalmā pēkšņi ienāk irākietis un jautā pēc taksometra
Kumbuļos piektdienas novakarē daudzdzīvokļu mājās aiz logiem spīd televizoru ekrāni. Pie malkas šķūnīša sastopam Vladimiru, kas vienatnē cērt gaļu. Jautāts par ārkārtējo situāciju, viņš sparīgi māj ar galvu un sāk stāstīt — grūti jau, bet maskas jālieto. Kad precizēju, ka šoreiz domāju par migrantiem uz robežas, Vladimirs iesmejas. «Migranti? Nē, mēs šeit neesam sastapuši. Policija te tagad piecas reizes dienā braukā. Vai kaut ko noķer, nav ne jausmas.» Tikai televīzijā redzējis, ka Polijā pie Baltkrievijas robežas migrantu patiešām daudz.
Latvija līdz šim izvairījusies no šādām ainām — pat atšķirībā no Lietuvas, kas trauksmi par migrantu plūsmu no Baltkrievijas sāka celt jau vasaras sākumā, pie mums pirmo nelikumīgo robežšķērsotāju grupu aizturēja tikai augusta sākumā. Vēl jūlija sākumā, kad viesojos Kaplavas robežšķērsošanas nodaļā, tur valdīja mierpilns noskaņojums. Kā satraucošāko pēdējā laika notikumu man nosauca pēkšņi aizdegušos kvadriciklu.
Tomēr pāris dienu laikā migrantu spiediens no Baltkrievijas pieauga tā, ka jau pēc nedēļas valdība lēma trīs pierobežas novados un Daugavpilī izsludināt ārkārtējo situāciju. Pēc šī lēmuma migrantus lielākoties nevis aiztur, bet gan attur no robežas šķērsošanas.
Šīs raksta tapšanas brīdī oficiālā robežsardzes informācija liecina, ka no nelikumīgas Latvijas robežas šķērsošanas ir atturēti kopumā 2445 cilvēki. Vidēji tās ir 10—20 cilvēku grupas. Tajā pašā laikā humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 68 cilvēkiem. Kā praktiski notiek migrantu atturēšana, robežsardze nav ļāvusi medijiem fiksēt, sabiedrībai pieejami tikai valsts iestāžu vai pašu migrantu uzņemti video.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.