Sācies jau otrais mācību gads, kas paies Covid-19 zīmē. Tā kā daļa no skolēnu mācībām notikusi un arī turpmāk norisināsies mājas apstākļos, arvien būtiskāks kļūst jautājums, kā modernās tehnoloģijas un virtuālais tīmeklis var būt atbalsts vecākiem un bērniem, kā arī pašiem skolotājiem. Šī piespiedu mājmācība ir radījusi vēl lielāku vajadzību pēc ērtas un viegli lietojamas skolas mājaslapas. Kāda ir reālā situācija, ko vēl varam darīt lietas labā?
Informācijas tehnoloģiju jomā darbojos jau vairāk nekā 15 gadus, kopā ar citiem dažādu jomu ekspertiem esam radījuši iniciatīvu www.piekļūstamība.lv. Tās mērķis ir izglītot sabiedrību par piekļūstamību, kā arī palīdzēt organizācijām to veicināt savās digitālajās praksēs. Iniciatīvas mājaslapā esam apkopojuši veidus, kā nodrošināt veiksmīgu digitālās vides satura un funkcionalitātes mijiedarbību, neraugoties uz tādiem ārējiem faktoriem kā lietotāju digitālā pratība, veselības stāvoklis, tehnoloģiju pieejamība u.c.
Joprojām lietotājam nedraudzīgi
Vērtējot situāciju Latvijā digitālās piekļūstamības jomā, redzam, ka tā nav spoža. Saskaņā ar pētījumu kompānijas Kantar TNS veikto aptauju, gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs pēdējā gada laikā saskāries ar kādu no piekļūstamības problēmām.[1] Pēdējā pusotra gada laikā tā mazliet ir uzlabojusies, un sliecos domāt, ka par to daļēji ir jāpateicas arī Covid-19 izraisītajai mājsēdei jeb darbam un mācībām no mājām. Tajā pašā laikā esam novērojuši arī kādu būtisku tendenci, proti, par digitālo piekļūstamību vairāk domā tie, kuru bizness ir saistīts ar virtuālo tīmekli. Piemēram, daļa mūsu valsts lielāko ziņu portālu ir nodrošinājuši piekļuvi digitālajam saturam arī tiem, kuri nevar lietot datorpeli, tāpat daļa ziņu ir pieejamas arī audio formātā tiem, kuri redzes traucējumu dēļ neredz ekrāna saturu, vai arī viņiem vienkārši ir ērtāk uztvert saturu audio formātā.
Taču publiskajā sektorā (valsts un pašvalības iestāžu tīmekļa vietnes) digitālās piekļūstamības veicināšanā vēl daudz darba darāms. Vēl vairāk – lielā daļā pašvaldības mājaslapu nav ievietota tāda pašsaprotama lieta kā piekļūstamības paziņojums[2], lai gan to, kādam tam būtu jābūt valsts un pašvaldības tīmekļa vietnēs, regulē pat likums un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības izstrādātās vadlīnijas. [3]
Savukārt analizējot skolu mājaslapas, kas arī ir pieskaitāmas pie valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļa vietnēm, secinājām, ka tās nav lietotājam draudzīgas, ir grūti pieejamas no mobilā telefona un to saturs nav orientēts uz mājaslapas mērķauditoriju. Praktiski tas nozīmē, ka apmeklētājam šādā mājaslapā ir jāpavada krietni vien ilgāks laiks, lai atrastu sev nepieciešamo informāciju.
Likumsakarīgi, ka mūsu komandai radās jautājums – kādai būtu jāizskatās lietotājam ērtai un draudzīgai skolas mājaslapai?
Tikai četras sadaļas
Lai to noskaidrotu, projekta SchoolioWP izstrādes procesā veicām kvantitatīvu un kvalitatīvu pētījumu, kurā aptaujājām vairāk nekā 700 cilvēku (vecākus, skolotājus, skolu uzraugošo iestāžu darbiniekus u.c. ar izglītības sistēmu saistītus cilvēkus), un, balstoties uz pētījuma rezultātiem, secinājām, ka labai skolas mājaslapai ir nepieciešamas tikai četras sadaļas – “Sākums”, “Uzņemšana”, “Par skolu” un “Kontakti”.[4] Svarīgākais, lai mājaslapas apmeklētājs intuitīvi zina, kurā sadaļā ko atrast un kurā sadaļā nebūs atrodama meklētā informācija. Pārējām navigācijas sadaļām ir iespējams piekļūt caur saturu vai apakšnavigāciju. Šādu izkārtojumu atzinīgi novērtēja arī lielākā daļa skolu direktoru un izglītības pārvalžu darbinieku, kurus pētījumā aicinājām uz kvalitatīvajām intervijām.
Mājaslapas būtu jāuzlabo gandrīz katrai Latvijas skolai, taču tā kā lielai daļai mācību iestāžu brīvu līdzekļu šim mērķim nav, rodas jautājums, kur tam ņemt naudu?
Par Eiropas miljoniem?
Viens no it kā loģiskākajiem variantiem būtu iekļaut visu skolu mājaslapu pārveidošanu Eiropas Savienības līdzfinansētajā Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas izveides projektā, kura kopējās izmaksas ir vairāk nekā 2,2 miljoni eiro (no kuriem 85 % ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums).[5]
No vienas puses, lietotājiem būtu ērti, ka visas valsts un pašvaldību iestāžu mājaslapas veidotas pēc vienota principa. Ideja teorijā nav slikta, taču praksē, proti, tās izpildījumā, saredzu vairākus “zemūdens akmeņus”, par kuriem kā Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas deleģētais pārstāvis jau daudz esmu runājis šim jautājumam veltītajās darba grupās.
Manuprāt, ir divas galvenās problēmas. Pirmkārt, informācija, ko lietotāji primāri meklē skolu un valsts vai pašvaldību iestāžu mājaslapās, ir atšķirīga. Tātad, ja tās visas veidos pēc vienota principa, viena no tām būs lietotājam nedraudzīga. Tas nozīmē, ka skolas mājaslapai ir nepieciešama sava, īpaša struktūra. Otrkārt, izsludinot apjomīgu valsts mēroga iepirkumu par visu izglītības iestāžu mājaslapu “sakārtošanu”, var gadīties, ka pie pasūtījuma izpildes tiks “savējais” uzņēmums, turklāt cena par pakalpojumu var būt krietni augstāka par reālo.
Efektīvākais un caurspīdīgākais risinājums noteikti ir šā jautājuma atstāšana pašas skolas vai vietējo pašvaldību ziņā, jo tās vislabāk pārzina konkrēto situāciju un arī spēs izvēlēties piemērotāko darbu izpildītāju. Projekta SchoolioWP (kas ir izpētē un lietotāju vajadzībās balstīta, piekļūstama un ērta izglītības iestādes mājaslapa, kas būvēta izmantojot modernas atvērtās tehnoloģijas) ietvaros mēs sadarbojāmies ar nu jau ar bijušo Ozolnieku novadu, pārveidojot novada skolu mājaslapas[6] (mūs kā sadarbības partneri vietvara izvēlējās cenu aptaujā). Pēc paveiktā varam secināt, ka vietvarai nav nepieciešams tērēt desmitus tūkstošus eiro katras savas skolas mājaslapas uzlabošanai atsevišķi, jo tās visas var izveidot vienlaikus, tādējādi optimizējot izmaksas.
Autors ir projekta SchoolioWP radītājs, Turn.lv līdzīpašnieks un digitālās vides piekļūstamības eksperts
[1] https://www.pieklustamiba.lv/devini-no-desmit-latvijas-iedzivotajiem-ir-saskarusies-ar-neertibam-digitalaja-vide/
[2] Pētījums par piekļūstamības paziņojumu Latvijas pašvaldībās: https://www.pieklustamiba.lv/pieklustamibas-pazinojuma-situacija-latvija/
[3] https://likumi.lv/ta/id/316109-kartiba-kada-iestades-ievieto-informaciju-interneta un Vadlīnijas iestāžu tīmekļvietnēm noteikto piekļūstamības prasību ievērošanas ietekmes izvērtēšanai un nesamērīgā sloga pamatošanai”, https://www.varam.gov.lv/lv/pieklustamibas-pazinojums
[4] Vairāk par pētījumu: https://www.pieklustamiba.lv/vai-zinaji-ka-labai-skolas-majaslapai-vajadzigas-tikai-cetras-sadalas/
[5] https://www.mk.gov.lv/lv/projekts/valsts-un-pasvaldibu-iestazu-timeklvietnu-vienota-platforma
[6] Viena no tām: https://www.ozolniekuvsk.lv
Pagaidām nav neviena komentāra