Brutālais ķēniņš

Kā Nobela miera prēmijas laureāts Etiopijas premjerministrs Abijs Ahmeds nonācis tik tālu, ka tiek vainots šobrīd notiekošā genocīdā? Vai daļa vainas jāuzņemas arī Nobela komitejai?

Jau pirms dažiem gadiem, kad par iespējamu karu neviens pat neiedomājās un Abijs Ahmeds izskatījās kā jauna cerību bāka, Berhanem Kidanemariamam tomēr radās bažas, ka viņa valsts ir briesmās.
Tas bija 2018. gada jūlijā. Berhane stāvēja uz skatuves Dien-vidkalifornijas universitātē Losandželosā. Tribīnes bija pilnas ar cilvēkiem, kuri azartiski vicināja Etiopijas karogus. Visi bija atnākuši, lai savām acīm redzētu cilvēku, kas apsolījis labāku nākotni Etiopijai un kas gandrīz katrā teikumā piesauca mieru un mīlestību. Tobrīd Abijs premjera amatā bija nostrādājis tikai dažus mēnešus, taču šajā laikā bija paspējis gūt atzinību Rietumos. Viņu kvēli sagaidīja arī etiopiešu diaspora Amerikā.
Berhane, kas tolaik pildīja Etiopijas ģenerālkonsula pienākumus Losandželosā un palīdzēja sarīkot šo tikšanos universitātes stadionā, piegāja pie mikrofona, lai pieteiktu premjeru. No auditorijas nekavējoties sāka skanēt rasistiski saukļi. «Tigraj, vācies prom!» atskanēja kliedzieni. Berhane nāk no tigraju minoritātes, un nebija ne mazāko šaubu, ka apvainojumi bija veltīti tieši viņam. Konsuls cerēja, ka premjers nokauninās pūli. «Taču tā nebija,» atceras Berhane.
Berhane Etiopijas valdībā bija strādājis kopš 1992. gada, ieskaitot darbu preses dienestā, pēc tam kļuva par divu valsts ziņu organizāciju vadītāju un galu galā pievienojās diplomātiskajam dienestam. Viņš bija diezgan labi pazīstama seja valdības aprindās. Vecā režīma pēdējos valdīšanas gados Berhane gan sabojāja savas attiecības ar valsts līderiem, jo esot bijis viens no tiem, kas mudināja sākt plašas reformas, taču viņam izdevās saglabāt diplomāta amatu.
Abiju par savu draugu Berhane uzskata kopš 2004. gada, un pēc runas stadionā jautāja premjeram, kāpēc viņš nav apsaucis klātesošos vai nokauninājis par aizvainojošajiem saukļiem. Abijs atbildējis, ka viņš pats neko sliktu neesot dzirdējis.

Nobela balva kā pilnvara

Berhane stāsta, ka tieši tajā brīdī viņam radusies nojausma: Etiopijas nākotne varētu nebūt tik spoža, kā daudzi iedomājušies. Taču pat viņam tolaik neienāca prātā doma, ka Abijs sāks jaunu pilsoņu karu. Ka viņa vadībā simtiem tūkstošu cilvēku valsts ziemeļu reģionā Tigrajā sāks ciest badu. Un ka miljoni būs spiesti doties bēgļu gaitās. Ka vīrietis, kuru viņš sauca par savu draugu, novedīs Etiopiju bezdibeņa malā. Taču tieši tas ir noticis, un Berhane Kidanemariams prāto: kā mēs līdz tam esam nonākuši?
Līdzīgi tagad domā daudzi citi cilvēki pasaulē. Kas īsti ir Abijs Ahmeds? Kā tas ir iespējams, ka persona, kas 2019. gadā saņēma Nobela miera prēmiju, tagad ir sācis genocīdu pret vienu no savas valsts minoritātēm?
Der Spiegel runāja ar vairākiem diplomātiem, bijušajiem valdības locekļiem un politikas vērotājiem, kā arī izvētīja viņa runas kopš stāšanās premjera amatā. Viss kopā rada priekšstatu par līderi, kas arvien retāk ieklausās viņam dotajos padomos, kas tic misticismam, kas ir apreibis no varas un uzskata, ka valdības vadītāja amatam viņu izraudzījās pats Dievs. Un pie reizes viņam radusies pārliecība, ka Miera prēmija ir kā īpaša pilnvara, kas ļauj darīt jebko.
Premjera amatā valdošā koalīcija Abiju iecēla 2018. gadā, lai nodrošinātu valstī mieru. Pirms tam 27 gadus pie varas bija noturējusies tigraju vadīta koalīcija, kura priekšroku deva dzelzs dūres taktikai. Taču valstī sāka augt neapmierinātība un plašumā vērsās protesti pret valdību. Bijušais izlūkdienesta virsnieks Abijs tika izraudzīts, lai vadītu demokrātisku pārejas posmu līdz nākamajām vēlēšanām. Taču drīz pēc stāšanās amatā viņš negaidīti paziņoja, ka valdošā koalīcija tiks pārveidota par vienu — Labklājības partiju.
Starptautiskā sabiedrība tolaik dievināja šķietami demokrātisko reformatoru. Abijs publiski iestājās par brīvā tirgus principiem, sauca sevi par kapitālistu un solīja atbrīvot ekonomiku no stingrajiem valsts grožiem, ieskaitot dažu valstij piederošo uzņēmumu privatizāciju. Viņš solīja arī izskaust etnisko piederību politikā. Tieši to vēlējās dzirdēt Rietumi. Iluzoru priekšstatu par demokrātijas uzplaukumu palīdzēja radīt bijušo polit­ieslodzīto atbrīvošana un brīvas preses cildināšana.
Taču tikai retais ārpus Etiopijas robežām pamanīja, ka drīz pēc nonākšanas premjera amatā Abijs sāka kūdīt sabiedrību pret bijušajiem valsts vadītājiem, kas nākuši no Tigrajas reģiona. Daudzās vietās pieauga bažas, ka Abijs vēlas likvidēt smalki līdzsvaroto federālo sistēmu, kas dod vērā ņemamu autonomiju tādām etniski izteiktām pavalstīm kā Tigraja.
Ārzemēs lielāku uzmanību piesaistīja Abija ārpolitika. Tikai dažus mēnešus pēc stāšanās amatā viņš parakstīja miera līgumu ar kaimiņos esošās Eritrejas diktatoru Isajasu Afverki, kas pirms tam bija Etiopijas lielākais ienaidnieks. Tieši par šo jauno politiku ar Eritreju un solītajām ekonomiskajām reformām Abijs saņēma Nobela prēmiju. Taču, kādi ir miera līguma noteikumi, nav zināms joprojām, un arī robeža starp abām valstīm bija atvērta tikai dažus mēnešus.
Kritiķi apgalvo, ka Abija it kā īstenotā samierināšanās ar Eritreju patiesībā bijis tikai taktisks manevrs, lai pēc tam kopā iznīcinātu kopējo ienaidnieku — Tigrajas tautas atbrīvošanas fronti.