Uzbrukums robežai • IR.lv

Uzbrukums robežai

6
Aivars Ozoliņš

Eiropas Savienībai ir jāpaceļ cena Maskavai un Minskai par migrantu karu

Baltkrievijas neatkarīgie žurnālisti pagājušās nedēļas nogalē ziņoja, ka Minskā vairs gandrīz nav migrantu, tūkstoši pārvietoti uz Polijas pierobežu, lai pirmdienas rītā viņus dzītu pāri robežai. Polijā to, protams, zināja un tam gatavojās. Tam sekojošajās dramatiskajās reportāžās no robežas redzējām, ka arī tā mūsdienās izskatās karš.

Tas īsti nav «hibrīdkarš», kā to palaikam dēvē, jeb nemilitāro līdzekļu izmantošana papildus un līdztekus militārajiem. Tas ir valdības organizēts nemilitārs uzbrukums kaimiņvalsts robežai, kurā par ieroci izmanto cilvēkus. Polijas robežas sargātāji ziņoja arī par šāvieniem Baltkrievijas pusē. Nebija iespējams pateikt, vai tie bija ar kaujas vai mācību patronām, taču pirmie šaut uz Polijas robežsargiem uzbrucēji noteikti neplānoja. (Nebija plānots arī, ka viena migrantu grupa mēģinās iekļūt Polijā likumīgi, caur robežkontroles punktu, pie kura tai priekšā aizstājās baltkrievu drošībnieki.)

Kā parasti kara operācijām, arī šai ir vairāki mērķi, un plānotāji ir rūpīgi padomājuši gan par uzbrukumam labāko laiku, gan par politisko fonu, un ņēmuši vērā arī iepriekšējo pasākumu mācības. Ideālajā scenārijā tūkstoši cilvēku tiešām ielauztos Polijas teritorijā, sekotu vardarbība pret iebrucējiem, vēlams, būtu arī kritušie. Taču arī reāli notiekošais variants palīdz Minskai un Maskavai virzīt savu dienaskārtību.

Šis uzbrukums Eiropas Savienības robežai sākās dažas dienas pēc tam, kad Lukašenko un Putins 4. novembrī parakstīja abu valstu integrācijas 28 programmas, to skaitā arī Savienības valsts militāro doktrīnu un vienošanos par kopēju migrācijas politiku. Nevar iedomāties, ka Minska organizēja šo operāciju pret ES bez saskaņošanas ar Maskavu, no kurienes, starp citu, Baltkrievijā ir ielidojuši arī daudzi no uzbrukumā izmantotajiem migrantiem. Taču ne Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, ne citas ES amatpersonas skarbajos paziņojumos par šiem notikumiem pirmdien un otrdien Krieviju nepieminēja.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu