E-komercija: vai tirgotāji ir gatavi Somijas tirgum? • IR.lv

E-komercija: vai tirgotāji ir gatavi Somijas tirgum?

Ilustratīvs attēls
Kārlis Ozols

E-komercijas uzplaukums uz Covid-19 pandēmijas fona ir kļuvis par fenomenu, kas pārspēja visoptimistiskākās biznesa prognozes. Nozares izrāviens ir noticis ne tikai, pateicoties pircēju paradumu maiņai, bet arī pasaules līmeņa risinājumam – Marketplace, kas ir ļāvis neapstāties daudzu komersantu biznesam, pārceļot savu tirdzniecību uz e-vidi. Vēl vairāk – viņu izaugsmes stratēģijā ir pavērušās iespējas uzreiz ieiet vairākos tirgos. Pašlaik Baltijas tirgotāji ir dažu soļu attālumā no tirdzniecības Somijas tirgū, kur 79% interneta lietotāju iepērkas tiešsaistē, līdz ar to jautājums ir, cik lielā mērā Baltijas uzņēmēji ir gatavi apmierināt prasīgo somu patērētāju?

Somija – viena no e-komercijas līderēm

Šogad 220.lv un pārējos grupas e-veikalus apvienojām ar vienu no top e-komercijas uzņēmumiem Somijā – Hobby Hall Group, kas nozīmē Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas e-platformu saplūšanu vienā. Tātad pārdevējiem, kas savu uzņēmējdarbību ir pārcēluši vai paplašinājuši 220.lv, no nākamā gada būs iespēja sākt preču tirdzniecību ne tikai Baltijas līmenī, bet arī Somijā.

Pēc Google datiem, pērn Somija bija piektā valsts pasaulē pēc pārdošanas pieauguma. Šodien Somijas ikgadējais e-komercijas apjoms sasniedz 3 miljardus eiro – valstij ar 5,5 miljoniem iedzīvotāju tas ir vērā ņemams rezultāts. Tiek lēsts, ka gandrīz 30% pirkumu Somijā tiek veikti no ārzemju e-veikaliem, kas nozīmē, ka tirgotājiem no Baltijas ir visas perspektīvas attīstīt savu biznesu tieši šajā Skandināvijas valstu tirgū.

Ziemeļeiropā pēdējo piecu gadu laikā interneta pircēju skaits ir audzis par gandrīz 10%, katru gadu uzrādot augošu tendenci. Somijā ir vieni no aktīvākajiem e-komercijas pircējiem. To skaits sasniedz 79% pircēju, kamēr Baltijā vidēji tie ir 71%. Jāpiebilst, ka Latvija šajā ziņā izceļas ar zemākajiem rādītājiem Baltijas valstu vidū – tie ir 63% interneta pircēju, kas skaidri parāda, ka e-komercijai ir iespējas attīstīties visos līmeņos.

Vienlaikus ir būtiski akcentēt vietējo uzņēmēju vēlmi iepazīt starptautiskos tirgus, ko ir pierādījusi Latvijas tirgotāju biznesa paplašināšana Lietuvā un Igaunijā. Uzkrājot zināmu pieredzi, nākamais lielais solis, kur attīstīt uzņēmējdarbību, ir Somija. Baltijā ir spēcīga eksporta ķēde, preces ātri sasniedz Ziemeļvalstis, tāpēc Skandināvija ir saistoša ne vien vietējam tirgum, nodrošinot vēl nepieredzētu preču apjomu un pircēju plūsmu, bet arī pašiem somiem, jo varam piedāvāt lielisku iepirkšanās pieredzi – ātru piegādi, daudzveidīgas preces (īpaši izceļoti ilgtspējīgo preču ražotājus un tirgotājus) un konkurētspējīgas cenas.

Kādu kvalitāti sagaida Somijas patērētājs?

Somijā ir stabils tirgus, ar spēcīgām e-komercijas tradīcijām, kur ir vieni no augstākajiem dzīves standartiem pasaulē, kas vienlaikus gan nozīmē arī augstu nodokļu sistēmu. Iespējams, tāpēc somi biežāk nekā citu Eiropas valstu pircēji izvēlas augstākās kvalitātes produktus. Dažas preces, kuras Baltijā tiek uztvertas kā zemas un vidējas kvalitātes, Somijā diez vai būtu interesantas. Lai gan somi ir uzmanīgi pret cenām un pieprasa konkurētspējīgas preces, viņi neizvēlas labu preci atbilstoši parastajai cenas un kvalitātes attiecībai. Lētākais un acīmredzami zemākās kvalitātes produkts ne vienmēr uzrunās pircēju Somijā.

Meklējot kvalitāti, aptuveni 30% Somijas pircēju preces iegādājas no ārzemju e-veikaliem, kamēr, piemēram, Zviedrijā tikai 15%. Tas nozīmē, ka Somija rada lielu potenciālu Baltijas un citu Eiropas Savienības (ES) valstu ražotājiem. Tajā pašā laikā Somija ir kā tilts, lai Baltijas uzņēmēji varētu attīstīt biznesu jau tālāk Skandināvijā: Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā.

Ko somi visbiežāk pērk tiešsaistē?

Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Somijā e-komerciju var iedalīt periodos pirms un pēc pandēmijas. Pirms pandēmijas pirktāko preču augšgalā bija izvirzījušās tādas kategorijas kā mode un aksesuāri, elektronika, skaistumkopšanas un veselības produkti. Otrajā pozīcijā ierindojās preces sevis pilnveidošanai, piemēram, grāmatas, mūzika, sporta un atpūtas preces. Savukārt trešajā pozīcijā – rotaļlietas, mājas un dārza preces, mājas interjers un aksesuāri. Pēc pandēmijas vairākās kategorijās bija vērojamas izmaiņas, skaidri parādot, kas ir pircēju pirmās nepieciešamības preces. Lai gan elektronika, skaistumkopšanas un veselības produkti joprojām dominē pircēju grozos, otrajā vietā ir pavirzījušās rotaļlietas un mājas dekori, kas liecina par iedzīvotāju pastiprināto uzturēšanās mājokļos, pārveidojot savu vidi, iespējams, attālinātajam darbam un mācībām, savukārt rotaļlietas bērniem pilda izklaides funkciju. Jāpiebilst, ka Somijā ir vislielākais viedtālruņu un brīvdienu māju (vasarnīcu) skaits uz vienu cilvēku pasaulē – tātad atpūta un tehnoloģijas iet roku rokā.

Jāuzsver, ka somi aizraujas ar iepirkšanos Ziemassvētku periodā, jau to sākot Melnās piektdienas nedēļas nogalē. Pircēji – jaunās ģimenes, finansiāli stabili vīrieši un sievietes, nozaru profesionāļi, gaida atlaižu sezonu un plāno pirkumus jau rudenī. Aizvadītie gadi ir parādījuši, ka arvien lielāka daļa tiešsaistes klientu ir vecumā no 45 līdz 65.

Ko sagaidīt tālāk?

Laikā, kad biznesi saskaras ar nenoteiktību, e-komercija ir biznesa nepārtrauktības mugurkauls, kas neapstājas – inovācijas tiek ieviestas nepārtraukti. 220.lv Marketplace platforma ir viens no rīkiem, kas to apstiprina. Ne velti šodien tuvojamies līdz līmenim, ko Baltijas patērētājs vēl nav pieredzējis, jo platformā pašlaik ir pieejams vairāk nekā miljons preču.

Runājot par starptautisko pieredzi, jāuzsver, ka arī patērētājs šajā laikā ir audzis kā e-komercijas klients. Piemēram, dati rāda, ka gandrīz ceturtā daļa pircēju Eiropā plāno mainīt savu iecienīto interneta veikalu, vēl vairāk nekā puse atsaucas uz labākiem piedāvājumiem – tātad pircējs kļūst ne vien par e-komercijas lietotāju, bet arī izglītotāks, zinot kur un kā meklēt labāko piedāvājumu. Daudziem tiešsaistes uzņēmumiem būs jāiegulda lieli līdzekļi lietotāju pieredzē – no optimāli funkcionējošām lietotnēm līdz spēcīgām piegādes ķēdēm un efektīvam digitālajam mārketingam. Bieži vien šādu līdzekļu nav ne jaunajiem nozares spēlētājiem ne tiem, kuri nolēmuši savu darbību pārnest uz tiešsaisti, apzinoties, ka klātienes veikali zaudē savu lomu. Tieši tāpēc tāda platforma kā Marketplace ir vide, kur attīstīties un vienlaikus pavērt jaunus biznesa ceļus. Šajā brīdī – pretī Skandināvijas tirgum.

 

Autors ir 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu