Valdības partiju iegribas premjerministram svarīgākas nekā sabiedrības veselība
Krišjānis Kariņš (JV) otrdien Ministru kabineta sēdē pauda vēlmi, lai valdība spētu pieņemt «skaidru, vienkāršu, saprotamu lēmumu», un brīnījās, «kāpēc mēs tā izceļamies» ar nespēju tādus pieņemt. Tomēr vismaz vienu svarīgu lēmumu viņa valdība pēdējā laikā gan ir pieņēmusi skaidru un vienkāršu — ka 21. oktobrī ieviestā daļējā mājsēde beigsies 15. novembrī, lai arī kāda todien būs epidemioloģiskā situācija.
Kariņš izskatās pēc ģenerāļa, kurš ir pavēlējis trīsarpus nedēļas rakt ierakumus un pēc tam pasludināt kara beigas. Skaidrs, ka vīrusam citādi plāni. Taču, kāpēc valdība «tā izceļas» ar nesaprotamiem vēlmju domāšanas politikas lēmumiem, arī nav kara noslēpums. Zinot līdzšinējo kampaņas vēsturi, var puslīdz droši minēt, ka stingrāku ierobežojumu atcelšana noteiktā datumā bija samaksa par to ieviešanu.
Pirmdien to atgādināja kultūras ministrs Puntulis no NA — ka esot «jāpieturas pie iepriekšējās vienošanās». Vēl uzstājīgāk arī labklājības ministrs Eglītis no JKP — ka 15. novembris esot «robežšķirtne», kurā esot «svarīgi» atgriezties pie tādiem epidemioloģiskās drošības nosacījumiem, kādi bija spēkā pirms mājsēdes. Gan jāprecizē, ka tas šķiet svarīgi šīm divām partijām, turklāt katrai citādi iemesli, kāpēc tā šķiet.
JKP izmisīgi meklē priekšvēlēšanu tematu savulaik solītā «bezkompromisa tiesiskuma» un oligarhu apkarošanas vietā, un partijai kopš ministres Šuplinskas laikiem potenciāli populārs acīmredzot šķiet «skolas vaļā», pat ja daudzi nomirs. Visu skolu atvēršana 15. novembrī var neitralizēt mājsēdē panākto epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, taču JKP vadoņi laikam cer iestāstīt savam elektorātam, ka tieši viņi ir Covid-19 bezkompromisa apkarotāji.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.