Bez būtiskas iejaukšanās Latvijas autoparka atjaunošanā klimata mērķiem nevis tuvosimies, bet turpināsim slīdēt no tiem aizvien tālāk, secina Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs
Transporta nozare ir viens no lielākajiem kaitīgo izmešu avotiem Latvijā, un galvenais gaisa indētājs ir Eiropā nobraukti, šobrīd tur jau nevēlami dīzeļauto. Kā citviet kontinentā atbrīvojas no savu laiku nokalpojušām automašīnām, un vai šī prakse piemērojama arī Latvijas situācijai? Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs skaidro, ko iesākt, lai mēs nepaliktu par «dīzeļu kapsētu».
Cik lielā mērā Latvijas klimata pārmaiņu mērķi ir atkarīgi no transporta nozares?
Latvija līdz 2030. gadam ir apņēmusies par 6% samazināt SEG emisiju apjomu, salīdzinot ar 2005. gadu (saistībā ar Eiropas Komisijas rosinājumu nospraust ambiciozākus mērķus kaitīgo izmešu samazināšanai Latvijai šis skaitlis varētu pieaugt līdz 17% — red.). Tas it kā nešķiet daudz, bet ir jautājums — kā mēs šo samazinājumu panāksim? Jo enerģētika mums ir gana tīra nozare, un t. s. «netīrās rūpniecības» praktiski nav, atliek lauksaimniecības un transporta nozare.
Transporta nozare ir viens no lielajiem emisiju avotiem — runa ir par aptuveni 30% no visa emisiju apjoma. Savukārt, sīkāk vērtējot transporta sektoru, tajā absolūti lielākais CO2 emisiju radītājs ir autotransports, kas rada 84% no visām nozares emisijām.
Piemēram, pilsētas sabiedriskais transports rada tikai 1,8% no transporta nozares CO2 emisijām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.