Lai tuvotos ambiciozajiem kaitīgo izmešu samazināšanas mērķiem, jāpanāk paradumu maiņa, saka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns
Transporta attīstības pamatnostādnes paredz transporta kaitīgo izmešu daudzumu līdz 2025. gadam samazināt par 9,9%, līdz 2030. gadam — par 16,9%. Kā to iecerēts panākt?
No Satiksmes ministrijas puses galvenais uzsvars ir uz sabiedriskā transporta izmantošanu, proti, runa ir par ikdienas paradumu maiņu — pārsēšanos no automašīnas uz sabiedrisko transportu vai mazāku attālumu gadījumā par tā saukto mikromobilitāti. No šī uzsvara izriet galvenie investīciju virzieni — ieguldījumi infrastruktūrā, kas mazinās CO2 izmešus.
Mūsu ieskatā lielāko efektu varēs sasniegt, panākot pārvietošanās paradumu maiņu, jo masveidā pāriet uz elektrotransportu tuvākajā laikā nebūs iespējams. Jāpanāk, ka cilvēkiem ērtāk un patīkamāk kļūst pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ar velosipēdu vai kājām. Te ir daudz dažādu savstarpēji saistītu jautājumu, piemēram, lai būtu ērti pie stacijām atstāt auto un velosipēdu, lai vilcieni kursētu bieži, viena biļete būtu derīga visā braucienā, lai telefona lietotnē pasažieris uzzinātu, kur viņam jāizkāpj, lai pārsēstos autobusā. Un pēdējo ceļa posmu varētu, piemēram, ērti aizbraukt ar velosipēdu. Šādas infrastruktūras tapšanai ir izstrādāts plāns, kas akceptēts valdībā, tam paredzētais Eiropas Savienības un valsts finansējums ir 295 miljoni eiro. Nākamgad jāsākas pirmajiem darbiem.
Bet autoparks Latvijā ik gadu pieaug, un šajā pieaugumā dominē nolietoti auto ar dīzeļdzinējiem.
Savulaik esmu pētījis, kā autoparka vecums korelē ar iedzīvotāju ienākumiem — tās ir cieši saistītas lietas. Ja panāksim, ka cilvēku ienākumi kāpj, autoparka vecums samazināsies. Tiesa, autoparks Latvijā, salīdzinot ar Eiropas valstīm, ir neliels un droši vien turpinās palielināties. Un, visticamāk, tuvāko gadu laikā tas būtiski nemainīsies par labu, teiksim, elektroautomašīnām. Tāpēc jācenšas panākt, lai automašīnas ikdienā tiktu izmantotas mazāk, ko var sasniegt, ieguldot sabiedriskā transporta uzlabošanā.
Vispirms tas attiecas uz Rīgu, kur lielā transporta apjoma dēļ kaitīgās emisijas ir vislielākās. Tas ir arī Rīgas pašvaldības interesēs, tāpēc viens no aktuāliem jautājumiem ir arī zemo emisiju zonas ieviešana Rīgā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.