Konferencē COP26 pasaules valstis centīsies vēl stingrāk ierobežot emisijas
Ir viegli būt pesimistam par klimata izmaiņām. No slavenās puspilnās/pustukšās glāzes rekordkarstumā viss jau izgarojis, bet optimistiem tūlīt smelsies mutē kūstošo ledāju pārpildīto okeānu ūdens. Katrs jaunais karstuma vilnis, nevaldāmais meža ugunsgrēks, postošie plūdi vai nepieredzēti spēcīgā vētra vairo trauksmi par klimata izmaiņām un liek ar bažām skatīties, kā pasaules valstu rīcība siltumnīcefekta gāzu jeb SEG emisiju ierobežošanai atpaliek no mērķiem, kurus tās pašas uzstādījušas.
To neizpildīšana draud ar katastrofālām sekām Zemes klimatam un mūsdienu civilizācijai. Ja nekas netiks darīts, daudzas pasaules metropoles pazudīs zem viļņiem, bet ap ekvatoru sauszeme pārvērtīsies cepešpannā, uz kuras cilvēks nevarēs pastāvēt. Apmēram trešajai daļai Zemes iedzīvotāju varētu būt nepieciešams meklēt jaunas mājas.
Šādā pesimisma un šaubu smogā ietīta, svētdien, 31. oktobrī, Glāzgovā sāksies 26. ANO klimata izmaiņu konference COP26. 197 pasaules valstu pārstāvji pulcēsies un kārtējo reizi paudīs apņemšanos samazināt SEG emisijas, lai 2050. gadā sasniegtu klimatneitralitāti jeb situāciju, kurā visas SEG emisijas tiek līdzsvarotas ar līdzvērtīgu oglekļa dioksīda piesaistīšanu.
COP26 ir turpinājums procesam, kurš sākās ar Riodežaneiro Zemes samitu 1992. gadā. Tā ir nozīmīgākā ANO klimata konference kopš tikšanās Parīzē 2015. gadā, kurā pasaules valstis apņēmās spert nepieciešamos soļus, lai vidējā globālā temperatūra nepieaugtu par vairāk nekā 1,5 grādiem, salīdzinot ar pirmsindustrializācijas laikmetu. Glāzgovā iecerēts izvērtēt kopš Parīzes vienošanās paveikto un pieņemt nepieciešamos lēmumus klimatneitralitātes sasniegšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.