Prezidents zinātnieks

Jaunais Igaunijas Valsts prezidents Alars Kariss (63) plāno klausīties cilvēkos un skaidrot valsts mērķus, nevis kritizēt politiķus

Gadu gaitā Latvijas mediji un iedzīvotāji Igaunijas prezidentam pievērsuši lielāku uzmanību nekā jebkuram citam Baltijas un ziemeļvalstu līderim. Lennarts Meri, Tomass Hendriks Ilvess un Kersti Kaljulaida mēdza runāt politiķiem neierasti tiešu valodu, viņu rīcība un personības palika atmiņā. Kombinācijā ar latviešu jau gadu desmitiem saasināto jutīgumu pret visām jomām, kurās kaimiņvalstij iet labāk, tas nozīmējis, ka dažkārt Igaunijas prezidenti bijuši pat populārāki Latvijā nekā pašu mājās. 

Aktīvā nostāja liedza iepriekšējai Igaunijas prezidentei Kaljulaidai tikt pārvēlētai, jo viņa bija pamatīgi aizkaitinājusi «Igaunijas Saskaņu» — Centra partiju — un labēji populistisko EKRE. Valdošā Reformu partijas un Centra partijas koalīcija viņas vietā nominēja Nacionālā muzeja direktoru Alaru Karisu, kurš kā vienīgais izvirzītais kandidāts saņēma nepieciešamo parlamenta deputātu atbalstu otrajā balsošanas kārtā 31. augustā. 

Kariss stājās amatā 11. oktobrī, un viņa pirmā ārvalstu vizīte 14. oktobrī bija uz Rīgu. Prezidentam gan neizdevās tikties ar Egilu Levitu, kuram torīt apstiprināja saslimšanu ar Covid-19. Nenotika arī brauciens pie otras tuvākās kaimiņvalsts Somijas prezidenta, kurš bija devies pašizolācijā. Iepriekšējā dienā viņš  kopā ar Levitu piedalījās konferencē Zviedrijā. Tomēr Karisa vizītes laikā Ir devās uz Igaunijas vēstniecību prezidentu Karisu intervēt, lai saprastu, kādas jaunas vēsmas gaidāmas no ziemeļiem.

Kāpēc Rīga ir pirmā ārvalstu galvaspilsēta, kuru apmeklējat pēc kļūšanas par prezidentu?
Esmu no Tartu. Jau no bērnības man ir bijušas ciešas saites ar Rīgu, bieži te braucu kā jauns puika, lai klausītos ērģeļmūzikas koncertus, apmeklēju arī Zooloģisko dārzu. Es gan neesmu pirmais. Man stāsta, ka prezidents Ilvess arī kā pirmo apmeklēja Latviju un tā paša iemesla dēļ — viņš dzīvo ļoti tuvu Latvijas robežai.