Nīcināju, nīcinu un nīcināšu • IR.lv

Nīcināju, nīcinu un nīcināšu

Gleznojot savā studijā Sanfrancisko. Foto no topošās filmas Sarkanais šķūnis publicitātes materiāliem
Agnese Meiere

Šonedēļ gleznotājam un dramaturgam Raimondam Staprānam dzimšanas diena — 95 gadi. Pašlaik viņš pārglezno darbu, kas stāvējis nepabeigts 40 gadus, jo tikai ar laika distanci esot iespējams novērtēt kvalitāti

Ar rakstnieku un dramaturgu Raimondu Staprānu tiekos «vados» — interneta tiešsaistē. Sanfrancisko, kur mākslinieks dzīvo jau 74 gadus, ir pusdeviņi vakarā, Latvijā — pusseptiņi no rīta. 

95. dzimšanas dienu viņš atzīmē bez sajūsmas. Šajā laikā bija paredzēts braukt uz Latviju, bet… 

Sarunā rodas sajūta, ka gadi nav dzēsuši, drīzāk nospicējuši viņa aso prātu un humora izjūtu — ik pa laikam mākslinieks izmet kādu asprātību un viņa lūpas savelkas ironiskā smaidā. Saglabājusies arī disciplīna un aizrautība, jo Staprāns glezno katru dienu.

Kad viņš sarunas laikā viegli žestikulē ar roku, redzu — melnā džempera labā piedurkne pie elkoņa notriepta ar krāsu. Tātad strādājis arī todien.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu