Šodiena vēstures līdzībās • IR.lv

Šodiena vēstures līdzībās

7
Dāvis Sīmanis. Foto — Ieva Salmane
Anda Burve-Rozīte

Kā kino profesionālim Dāvim Sīmanim pēdējais gads bijis ļoti veiksmīgs, bet kā Latvijas patriotam licis uzdot smagus jautājumus

Kā bieži pandēmijas laikā, arī Dāvi Sīmani ielūdzu uz sarunu Zoom, jo kāpjošie saslimstības skaitļi Latvijā arī vakcinētajiem liek būt piesardzīgiem. Sīmanis šo laiku, kad paziņoti nacionālās kinobalvas Lielais Kristaps nominanti, starp kuriem viņa filma Gads pirms kara — vienpadsmit kategorijās, pavada Madridē. Neatpūšas. Jau atkal filmē. Spānijā krīzes laikā viss ir citādi nekā Latvijā, un salīdzinājums sarunas laikā sanāk mums neglaimojošs. 

Pēdējie gadi, kas pasaulei pagājuši cīniņā ar pandēmiju, Sīmanim personīgi radošajā ziņā bijuši ļoti labi: 2019. gadā viņš sāka darbu pie vēsturiska trillera par laika sprīdi pirms Pirmā pasaules kara, 1913. gadu. Tad sekoja daudzsēriju mākslas filma par Latvijas laika leģendāro preses karalieni Emīliju Benjamiņu — arī šī gada Lielā Kristapa nominācijām bagāta filma, ko veidojuši vairāki režisori, bet Sīmanim tikusi, var sacīt, dramatiskākā — 6. sērija. Strādāts, rūpīgi ievērojot krīzes laika prasības: Covid-19 testus, maskas.

Viņš šajā laikā pabeidzis arī darbu pie Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA) filmas viss reizē zied, kas 17. oktobrī piedzīvos pirmizrādi Rīgas starptautiskajā kino festivālā, bet novembra beigās būs pieejama digitāli.

Šoruden režisors ķēries uzreiz pie diviem jauniem darbiem: pie mākslas filmas par aktrises Marijas Leiko likteni Staļina represiju laikā un pie dokumentālās filmas par transhumānistiem, kuri meklē mūsdienu cilvēka iespējas dzīvot mūžīgi.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu