Par savu veiksmi ģimenes uzņēmuma Peslaks Metālapstrāde saimnieks Edmunds Peslaks uzskata dēlus, kas iesaistījušies uzņēmuma darbībā
Lai izstāstītu par uzņēmuma tagadni, jāatskatās tā pagātnē. «Tas, ar ko nodarbojamies, ir amatniecība, bet amatniecība ir dzīvesveids, nevis bizness,» saka Edmunds Peslaks. Viņš arī ir uzņēmuma sirds un dvēsele. Pirmais ierodas darbā un nereti arī pēdējais aiziet mājās.
Pirms vairāk nekā 40 gadiem, domājot par profesijas izvēli, Edmunds sprieda — tai jābūt tādai, kur līdzsvarā ir gan garīgais, gan fiziskais spēks, prasmes. Tā savulaik ieteicis Edmunda tēvs, bioloģijas zinātņu doktors, kura darbs sastāvēja no divām daļām — jaukās un nepatīkamās. Jaukā bija atrasties dabā, veikt analīzes, pētīt, kā aug zivis, kā tās vairojas, bet nepatīkamā — darbs pie rakstāmgalda un papīriem.
Savukārt nākamais sievastēvs, Latvijas laika amatnieks Arvīds Alksniņš ieteicis pievērsties metālam. «Viņš man parādīja dažādas smalkas lietas, piemēram, kā izveidot aerosola bundžiņu. Šķita — jā, interesanti,» atceras Edmunds. Sācis studēt tehnikumā, kur izrādījies, ka štanču un prešu izgatavošanas tehnoloģija ietver visu milzīgo metāla apstrādes kompleksu: liešanu, griešanu, virpošanu. Turklāt tādā apjomā, kādā tolaik pat ne katrā augstskolā nemācīja.
Smēde, metālmāksla, zirgi
Pēc dienesta armijā Edmunds nokļuvis autobusu parka remonta cehā, kur vajadzīgas plašas tehniskās zināšanas. «Bet pēc pusgada pārgāju uz smēdi, tieši uz kalšanu,» stāsta Edmunds. Tur izgatavoti arī dažādi instrumenti, to skaitā tā dēvētās muciņatslēgas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.