Horvātu vīndaru mēģinājums panākt oficiālu atzīšanu viņu prošekam sacēlis kājās itāļu dzirkstošā vīna proseko ražotājus. Taču dīvainākais ir tas, ka paši itāļi tagad savā starpā nevar vienoties, kas ir «pareizais» proseko
Pie Valdobjādenes pilsētiņas, kas piespiedusies pie ziemeļos esošo Dolomītu kalnu pēdējiem pauguriem, un tālāk uz dienvidiem plešas līdzenums līdz pat Venēcijai, pa ceļiem kursē nelieli pikapi — to kravas kastes piekrautas ar zaļu vīnogu kaudzēm. Apkārtējos laukos, saulē piemieguši acis, rosās vīnogu vācēji. Mazliet apreibuši tūristi piestāj jau pie nākamās vīna degustācijas vietas. Glāzes ar proseko tiek saskandinātas arī daudzajos mazpilsētas bāros. Īsta idille!
Taču aiz šīs mierpilnās fasādes briest karš, kuram gatavojas Itālijā populārā dzirkstošā vīna ražotāji. «Man ir tāda sajūta, ka es dodos kaujā,» saka savas vīna darītavas degustācijas telpā satiktā Elvīra Marija Bortolomjola, kura ar žestiem parāda it kā rokās esošu bisi. «Mūs ir apstulbinājis negaidīts uzbrukums,» saka vīna darītavas Bortolomiol saimniece un proseko ražotāju konsorcija jaunā prezidente.
To viņa saka par Eiropas Savienības septembrī pieņemto lēmumu beidzot sākt izskatīt jau sen iesniegto Horvātijas lūgumu par aizsargājamu nacionālo produktu atzīt viņu prošeku (prošek). Lai gan vārdi «proseko» un «prošeks» nezinātājam varbūt skan līdzīgi, abos alkoholiskajos dzērienos izmantotās vīnogas un ražošanas metodes ir atšķirīgas. Prošeks ir salds deserta vīns.
Tieši nosaukumu līdzības dēļ 2013. gadā ES aizliedza izmantot nosaukumu Prošek visās savienības dalībvalstīs. Horvātija iesniedza protestu, norādot, ka viņu vīndari šo dzērienu «gatavo jau vismaz 2000 gadu». Pagājušajā mēnesī Brisele piekrita vēlreiz pārskatīt savu lēmumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.