Teodoru Pētersonu reiz sauca par Rīgas «rožu karali». Viņš pirmais Latvijā sāka ziedu audzēšanu ziemā komerciāli vērā ņemamos apjomos, apgāžot priekšstatu, ka tas nemaz nav iespējams
Dzimis laukstrādnieka ģimenē 1884. gada 28. jūlijā Jelgavas apriņķa Bēnes pagasta Kaiju krogā, pēc pamatskolas beigšanas Teodors Pētersons vispirms mācījās pie vietējiem dārzniekiem Jelgavā. Vēlāk — prestižajā Pēterburgas Ķeizariskās Taurijas pils dārzniecībā. 20. gadsimta sākumā cara Krievijā dārzkopība kļuva populāra, un īpaši pieprasīti impērijā bija dārzkopības speciālisti no Baltijas guberņām.
Pētersons gan pārāk tālus ceļus plašajā impērijā nemēroja. 1910. gadā prese raksta, ka viņš ir virsdārznieks vienā no lielākajām Igaunijas guberņas dārzniecībām — Grafa dārzniecībā Rēvelē (Tallinā), kas specializējās puķkopībā. Viņš bija arī Ķeizariskās Krievijas Dārzkopības biedrības Rīgas nodaļas biedrs. «Pēterburgas skolu» izgājušais puķkopis jau tolaik bija atzīts, un kolēģi brauca apbrīnot viņa darbu Rēvelē.
Karaļa dzimšana
Tomēr 1913. gadā Pētersons pameta algoto darbu Rēvelē un pārcēlās uz Rīgu, lai ierīkotu savu dārzniecību. Taču tā vēl nebija paspējusi uzņemt apgriezienus, kad sākās Pirmais pasaules karš, kam sekoja brīvības cīņas. Arī Teodors Pētersons dienēja Latvijas armijā. No karadienesta viņš atvaļinājās tikai 1921. gadā, lai ar pilnu jaudu nodotos savai dārzniecībai Cēsu ielā 31. Jau nākamajā gadā Pētersona audzētie ziedi izpelnījās balvas vietējās izstādēs.
20. gadu sākumā ar ziedu audzēšanu komercijai lielos apjomos Rīgā nodarbojās ap desmit dārzkopju. Slaveni bija Jūlijs Rībelis, Kristaps Erdmanis, Frīdrihs Kreisbergs. Lai atšķirtos no konkurentiem, katrs centās izcelties ar kaut ko īpašu. Piemēram, Rībeļa saimniecība specializējās vainagu izgatavošanā, telpu dekorēšanā un ceriņu agrākā uzziedināšanā. Erdmanis vingrinājās vīnogu audzēšanā un piedāvāja podiņos 20. gados vēl mazpazīstamās Alpu vijolītes. Savukārt Kreisbergs izstādēs izsauca izbrīnu ar palmu kokiem, kas paredzēti telpu dekorēšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.