Vai ar ekonomikas augšupeju pietiek, lai justos labi? Izskatās, ka ne
No vienas puses, dati norāda uz kopējo tendenci sabiedrībā — rocības ir vairāk. Vai tas ir uz ietaupīto ceļojumu un koncertu rēķina — nemākam teikt. Taču par 9% sarukusi iepirkšanās zemo cenu veikalos, sasniedzot mazāko rādītāju pēdējo 12 gadu laikā. Retāk arī izvēlamies lētāko no konkrētās produktu grupas.
Taču sociālais klimats šobrīd neceļ spārnos. 79% aptaujāto uzskata, ka naids ir pieaugoša problēma, un 90% saka, ka sabiedrībā trūkst optimisma. Turklāt vairums no mums ir norūpējušies par savu garīgo labsajūtu, kas īpaši novērojams tieši vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. Pa vidu visam mums ir pamatīgi sakrājušās emocijas, bet kur to visu likt, ja koncerti, muzeji, ceļojumi lielāko gada laiku bijuši nepieejami? Krājēju tauta dara, ko māk vislabāk, — uzkrāj arī to, ko jūt. 61% atzīst, ka nejūtas ērti runāt par savām jūtām.
Trešdaļa no Latvijas iedzīvotājiem vēlmi būt citur risinājuši, piesakoties jaunam darbam, ko vairāk darījuši cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 47% no tiem meklējuši jaunus profesionālos izaicinājumus.
Ērtība ir vērtība
Negribot atražot «viss ir slikti», ir jāceļ galdā gada lielākais pārsteigums dzīvesstila datos — e-mobilitātes un digitālo rīku apgūšana! Mēs tomēr esam jaunu lietu izmēģinātāju tauta, un tas priecē. Tie mūsu ikdienā iebraukuši, tieši pateicoties vecuma grupai no 15 līdz 35 gadiem, starp kuriem elektriskos skūterus izmēģinājuši 43%.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.