Ar orķestri kabatā • IR.lv

Ar orķestri kabatā

Toms Rusovs, kura vadībā radīta Solfegio platforma. Foto — Ieva Salmane
Ieva Puķe

Uzņēmuma Solfegio ideja par datorprogrammu mūzikas mācīšanai dzima Rīgā, nelielā mūzikas skolā pieaugušajiem. Rekordīsā laikā tas izaudzis par globālu kompāniju, kas sadarbojas ar 15 000 skolu, pārsvarā — ASV

Nodarbības čata formā vada mākslīgais intelekts, Toms Rusovs (32) stāsta, telefona lietotnē demonstrēdams ukuleles spēles apgūšanu. Pirmkārt, ierīce pārbaudīs, vai instruments ir pareizi uzskaņots. Ja nav, tad palīdzēs to izdarīt. Vadoties pēc iepriekšējās sadarbības, elektroniskās smadzenes jau būs informētas par skolēna līmeni un mūzikas gaumi. Piedāvās atbilstošu dziesmu variantus, ko mācīties. Ar pirkstiem uz stīgām parādīs priekšā akordus. Koriģēs, ja kaut ko dari nepareizi. «Ideja — it kā tu mācies dziesmu, bet patiesībā tu mācies muzicēšanas prasmes,» skaidro uzņēmējs, kura vadībā radīta šī platforma. 

Datorā atskan populārā melodija Falling Slowly no filmas Once, vīrieša un sievietes balsis instrumentu pavadījumā. Toms demonstrē mājaslapā Solfeg.io atrodamo datorprogrammu skolām. «Virtuālais pedagogs» palīdz kolēģiem, ierādot nošu partitūru instrumentu grupai un arī dziedātājiem. Ekrānā parādās dziesmas notis, vārdi, akordi. «Skolotājs klasē var variēt: ņemt nost vokālus, tad sanāk karaoke, un kāds cits var dziedāt līdzi,» skaidro Toms. «Ja klasē neviens nedzied, tad skolēni vienkārši piespēlē ierakstam, veidojas grupa. To savākt nebūtu tik viegli. Bet ar šo rīku viņi jau vienā nodarbībā var muzicēt kopā. Un pat nejūt, ka mācās arī mūzikas teoriju!» 

Pirms pandēmijas skolotājs Solfegio partitūras parasti projicēja uz elektroniskās tāfeles, izmantojot jebkuru interneta pārlūku, bet mājsēdes laikā tikusi novērtēta iespēja ar tām dalīties tiešsaistē, kur visi kopā muzicēja. 

Toms ierakstā pieliek un atkal noņem ģitāras partiju, ukuleli, basu, perkusijas, ļauj paklausīties atsevišķi katru «skaņu celiņu». Dziesma ir vienkāršota, lai iesācējam nav par grūtu iemācīties. Instrumentālās partijas ierakstījuši pašmāju mūziķi, bet vokāli sarunāti ārzemju brīvmākslinieku platformās, stāsta sarunas biedrs. «Protams, mums ir sadarbība arī ar dziesmu izdevējiem, jāmāk noslēgt līgumus.»

Ģitārspēle interesēja pašu

Tas sācies pirms astoņiem gadiem, kad Toms kopā ar mammu Ilzi Rusovu nodibināja ģimenes uzņēmumu — klātienes mūzikas skolu pieaugušajiem Muzikālā darbnīca. Ideja radusies sarunās ar draugiem, kuri teikuši — vēlētos hobija līmenī atsvaidzināt vai apgūt instrumenta spēli, bet tikai divatā ar privātskolotāju tas būtu pārāk vientuļi. Gribētos kādu bāzi, savu «komūnu». 

Izglītības iestāde, uz kuru ļaudis brīvajā laikā iet īstenot sapni par dažādu instrumentu prasmēm, eksistē joprojām, to vada Toma mamma. «Viņa ir klavierskolotāja, tur jau tas āķis,» stāsta dēls. «Arī es esmu beidzis mūzikas skolu. Bet interesējos par tehnoloģijām un saprotu biznesa pusi. Mācījos biznesu Banku augstskolā, arī iepriekš veidoju tehnoloģiju produktus. Piemēram, Shortcut platformā, kas nosaukta par Tet+, vadīju visu komandu.»

Muzikālā darbnīca bija Toma pirmais mēģinājums privātajā biznesā. «Arī pats gribēju iemācīties spēlēt ģitāru. Svarīgs motivators, kāpēc uztaisīju skolu,» viņš iesmejas. «Mēģināju iemācīties spēlēt pēc instrukcijām YouTube, bet nekādi nevarēju.»

Intuīcija darbojās pareizi: ne tikai Toms ieguva kārotās prasmes, arī mūzikas skolas ideja aizgāja uz urrā. Izdevās piesaistīt pedagogus, kas audzēkņiem joprojām sniedz klavieru, ģitāras, vijoles, čella, flautas, vokālos treniņus.

«Jau pirmajā mēnesī piepildījām visas vietas,» atceras uzņēmējs. «Tas izrādījās veiksmīgs bizness, bet pati lielākā veiksme — mums ar Laumu Kazaku radās ideja par Solfegio.» Ģitāras skolotāja Lauma, toreiz vēl Latvijas Mūzikas akadēmijas studente, bija Rusovu ģimenes pirmā palīdze Muzikālajā darbnīcā. Toms kopā ar viņu vēroja procesus mācību iestādes iekšienē. «Moderna, progresīva mūzikas skola, iesaistījām jauniešus muzicēt ansambļos. Domājām, kā lai motivē viņus mācīties mājās, kā lai ātrāk nonāk pie rezultāta?» atceras entuziasts.

Varbūt izveidot lietotni dziesmu apgūšanai? «Ievilkt» mūzikā, izmantojot populāras melodijas un tehnoloģijas? Tas arī nemaz nav tik vienkārši, kā izskatās, bet izrādās — vesela zinātne! Kolēģe Lauma, kas mūsu sarunas laikā ir atvaļinājumā, atzinusi, ka šī ideja sakrīt ar viņas akadēmiskajām interesēm. «Lauma tagad ir Latvijas Mūzikas akadēmijas doktorante sistemātiskajā muzikoloģijā. Mūsu lietotnes pamatā ir trīs viņas pētījumi, kā efektīvi mācīt mūziku, izmantojot digitālos rīkus,» uzsver Toms. «Izmantojam arī mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kas visu laiku pielāgo mācīšanās pieredzi un vielu tavam ātrumam, tavām prasmēm. Ieliekot lietotnē, to var izmantot miljoniem cilvēku visā pasaulē.» 

Amerikā veikts pētījums rādījis, ka tikai 20% bērnu ir interese par skolas mūzikas stundām. Pārējos tās neaizrauj, viņi gan labprāt klausās mūziku, piemēram, Spotify. «Runājām — ja pielāgosim savu produktu parastajām skolām, bērnus varēs ar dziesmām aizraut mācīties gan teoriju, gan ļaut viņiem saprast, kā mūzika strādā. Tā pirms četriem gadiem radās mūsu misija. Skatāmies uz sevi kā Nike. Viņi, 70. gados ienākot tirgū, teica: ir profesionālie atlēti, viņiem ir savs inventārs, bet mēs uzskatām, ka visi var skriet. Vajag tikai krosenes! Un mūzikas izglītība, tāpat kā sports, ir domāta visiem.»

Kovidizaugsme!

Pirmajā gadā Toms Rusovs divatā ar Laumu Kazaku digitalizēja 15 dziesmas. «Viņa darīja muzikālās lietas, es organizēju finansējumu, meklēju programmētājus. Gājām uz svešu studiju, mēģinājām ierakstus «saķīmiķot».» Pēc tam jau komandai pievienojies programmētājs, draugs Artūrs Gailītis, ar ko Toms bija kopā trenējies Austrumu cīņās, un vēl viens darbinieks, kas komunicēja ar pedagogiem skolās, izzinot viņu vēlmes un vajadzības. 

«Iestājāmies Rīgas Radošajā inkubatorā, tur bija pieejamas arī telpas,» atceras Toms. «Visi paralēli turpinājām citus darbus. Piemēram, es tobrīd strādāju ar klientiem IT uzņēmumā Accenture. Esmu tā sauktais agile project management konsultants, konsultējis tādus uzņēmumus kā LMT, Swedbank. Arī tagad par šo tēmu lasu kursu augstskolā Turība. Kaut ko tādu varu darīt reizi gadā, jo savā uzņēmumā darba ir milzīgi daudz, esmu te no rīta līdz vakaram.» Lauma joprojām piestrādājot arī Muzikālajā darbnīcā, bet Toms, kad pirmais uzņēmums bija uzlikts uz kājām, to atdeva mammai. 

SIA Solfegio, kuras valdes priekšsēdētājs ir Toms, dibināts pirms četriem gadiem. Uzņēmuma reģistrācija bija obligāta prasība, stājoties biznesa inkubatorā. Uz pašreizējo biroju Rīgā, Pulkveža Brieža ielā, viņi pārgāja pēc trim gadiem. «Dabūjām tā saukto soft loan, tolaik pieejamo ES garantēto Imprimatur Capital kredītu ar atvieglotiem nosacījumiem, 50 000 eiro,» atklāts ir Toms. «Kredīts jāatdod deviņos gados, un mums tas ir ļoti izdevīgi. Labi, ka ES tā atbalsta jaunos uzņēmumus.» Iegūstot arī zviedru fonda Fast Track Capital investīciju, sākusies vēl straujāka izaugsme, viņi varēja papildināt gan tehnisko bāzi, gan komandu. Solfegio vadītājs lēš, ka investīcijās šobrīd izdevies piesaistīt vairāk nekā miljonu eiro. Pagājušais gads vēl aizvadīts ar zaudējumiem, nākamajā vajadzētu būt plusiem.

«Izglītības bizness ar to atšķiras no citiem, ka tajā gada laikā neko nevar izdarīt,» viņš secina. «Tu ieej ar savu produktu skolā, tur tev saka: «Viss jau ir saplānots, labi, es nākamgad pamēģināšu!» Nākamgad pamēģina un tikai vēl pēc gada saka: «Labi, es nopirkšu!» Cikls ir garāks nekā parasti biznesā.»

Šobrīd Solfegio platformu izmanto jau 15 000 skolu. «Kovidizaugsme. Pandēmijas laikā reģistrāciju skaits uzšāvās debesīs. Pirms tam mēnesī reģistrējās 80—100 skolu, taču, sākoties Covid-19, 1000—1400! Skolotāji sāka digitalizēties, saprata, ka nevar strādāt pa vecam. Un arī jaunieši mājās sāka lietot digitālos mācību rīkus. Tiem tagad ir uzvaras laiks,» secina uzņēmējs. 

Skolotāju aptaujas liecinot, ka viņi Solfegio paši atraduši Google meklētājā, ierakstot tādus atslēgas vārdus kā «iesaistīt bērnus mūzikas stundās», «atraktīvi iemācīt to un to tematu». «Arī ja ieraksta music education software, mūsu mājaslapa izlec pirmā,» stāsta izveidotājs. «Otrā lapa, Smart Music, pieder amerikāņu uzņēmumam, kas dibināts jau 1992. gadā. Tikpat skolu, cik mums, ir vēl vienam konkurentam, Quaver, kas dibināts 2009. gadā. Abi konkurenti pārsvarā koncentrējas uz mazākiem bērniem, savukārt mūsu niša ir no 4. klases uz augšu. Skolu skaits mums ir vienāds, esam tikpat liels spēlētājs kā viņi. Pirmie savā nišā pasaulē.»

Lielākā daļa Solfegio tirgus tagad ir Amerikā, vairāk nekā 55% reģistrēto lietotāju ir turienes skolas. Otrs lielākais tirgus — Zviedrija. «Zviedrijā gandrīz visās mūzikas stundās tiek izmantoti instrumenti. Klase kopā spēlē dziesmas. Arī Amerikā uz to iet. Skolās ir orķestri, mūzikas grupas, kori. Praktiski mācīties mūziku ir efektīvāk nekā tikai teorētiski. Tāpat kā ar ķīmiju — ja tu reāli jauc vielas, tad tevi tā vairāk aizrauj un paliek atmiņā nekā tad, ja tu kladē vienkārši raksti formulas,» uzsver Solfegio izveidotājs.

Amerikas iekarošana viņam pašam nākusi kā pārsteigums. Uzņēmums sākotnēji izauga ar zviedru akseleratora atbalstu, un uz šo ziemeļu reģionu arī ticis mērķēts kā uz pamattirgu. «Darbu jau sākām ar domu, ka šis būs internacionāls produkts. Kā mēs varam tikt ārpusē?» Bērni zviedru skolās labi runā angliski, tā ir Solfegio platformas valoda. «Taču kaut kā arvien vairāk par mums sāka interesēties skolas ASV,» pasmaida Toms. «Pirms gada pabeidzām Amerikas topa izglītības akseleratoru LearnLaunch. Iekšā tikām ar otro piegājienu. Covid-19 laikā, protams, mācījāmies attālināti. Labi, ka iepriekš bijām pie viņiem ciemos! Palikām pirmie aiz borta, aizbraucām un sadraudzējāmies, nākamajā kārtā iekļuvām. Viņi pārsvarā ņem Amerikas kompānijas, viegli tas nebija.»

Datorversija — par brīvu

Pagājušogad pārdošanas vajadzībām nodibināts Amerikas meitasuzņēmums Solfegio Inc. Arī omulīgās biroja telpas Pulkveža Brieža ielas mansardā ātri sākušas kļūt par šauru. Te ir gan sava skaņu ierakstu, gan filmēšanas studija. Komanda izaugusi līdz 14 cilvēkiem, daļai elastīgi tiek ļauts strādāt mājās. Agrāk vienas dziesmas digitalizēšana prasīja gandrīz mēnesi, savukārt tagad uzņēmums to pašu darbu varot paveikt trijās četrās dienās. 

Mūsu viesošanās brīdī aktīvi tiek papildināts janvārī testa režīmā palaistās instrumentu spēles mobilās lietotnes saturs. Jau nofilmētas klavierstundas, dienas kārtībā — ģitāra. Modeļa lomā iejūtas Solfegio skaņu inženieris Jānis Jačmenkins, pazīstams arī kā mūzikas producents ar pseidonīmu JJ Lush. «Citos t. s. «patērētāju produktos» uzņēmēji var pieļaut daudz vairāk kļūdu. Mēs to nevaram, mums jārada kvalitatīvs produkts, kas cilvēkiem patiešām iemāca spēlēt. Kļūdīties izglītībā nedrīkst,» akcentē Toms.

Telefona lietotne varētu būt veiksmīga, jo jauniešiem ir tīkamāka tā platforma, kuru viņi pārsvarā izmanto, nevis «tēta dators». Lietotnē var realizēt daudz vairāk funkcionalitātes, tā ir daudz interaktīvāka. Telefons ir pa rokai, dators prasa lielāku saņemšanos. Ražotājiem arī kaut kā ir jāatšķir, kā izskatās produkts, ko skolotāji lieto nodarbībās, un kā izskatās produkts jauniešiem.»

Solfegio «datorversija», kurā atrodami arī konkursi un mūzikas teorija, skolām maksāja 250—900 dolāru gadā, taču ar investoru atbalstu patlaban tā ļoti daudzām mācību iestādēm tiek atvēlēta par brīvu. «Doma tāda: būt visās skolās, sākumā par brīvu, un tad vēlāk skolas to vai nu pirks no mums, vai uzaicinās skolēnus lietot mūsu lietotni, kas tik un tā būs lētāka par privātstundām,» stāsta Toms. «Tādā veidā principā bez reklāmas izdevumiem dabūjam sev milzīgu tirgu gan skolu produktam, gan mobilajai lietotnei.»

Internetā uzņēmums pagaidām neuzsver, ka ir no Latvijas. Amerikā vārdam «Latvija» neesot mūzikas citadeles slavas, arī skolotāji daudz labprātāk pērk Amerikas, nevis Eiropas kompānijas produktu. «Vienā podkāstā Amerikā gan mums tieši tā prasīja: kāpēc tādi produkti radīti Latvijā?» atceras Toms. «Teicu: tāpēc, ka tas ir viens no veidiem, kā manifestējas mūsu muzikālā bagātība. Savācamies 100 000 cilvēku Dziesmusvētkos, mums ir mūzikas skolas, esam muzikāli ļoti bagāta tauta. Mums ir Pēteris Vasks, Elīna Garanča, Andris Nelsons. Viņa mamma, Laumas Kazakas pasniedzēja Mūzikas akadēmijā, ir viena no mūsu padomniecēm, kā veidot mācību metodiku.»

Interesanti fakti par Solfegio

  1. 2020. gadā uzvarējis jauno uzņēmumu konkursā MidemLab Eiropas lielākajā mūzikas tehnoloģiju konferencē, kas notiek Francijā, Kannās. Iepriekš MidemLab uzvarētāju vidū bijušas tādas kompānijas kā Sound Cloud, Kickstarter.
  2. 2018. gadā iekļuvis Amerikas lielākās mūzikas tehnoloģiju konferences South by Southwest topa desmitniekā.
  3. 14 Solfegio darbinieku komandā tikai viens cilvēks nemāk spēlēt nevienu mūzikas instrumentu.
  4. Solfegio ir vienīgā mūzikas mācīšanas lietotne pasaulē, kurā modeļa rokas ir caurspīdīgas, stīgas var redzēt cauri pirkstiem.
  5. Tikai 3% no kopējā Solfegio lietotāju skaita dzīvo Latvijā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2021

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu