Pasaules tirgi
Kur ir mana automašīna?
Ja jūs, piemēram, dzīvotu Austrijā un vēlētos nopirkt jaunu Volkswagen, tā piegāde būtu jāgaida līdz nākamajam jūlijam. Covid-19 izraisītie rūpnīcu darba pārrāvumi un piegādes ķēžu buksēšana jau gandrīz gadu bremzē gan automobiļu, gan citu preču ražošanu. Vislielākās problēmas rada Āzijā ražotās mikroshēmas, kuru piegāde šobrīd vidēji kavējas piecus mēnešus, ziņo Bloomberg. Līdztekus Volkswagen cieš arī citi autobūvētāji — mikroshēmu trūkuma dēļ autoindustrija šogad zaudēs 100 miljardus ASV dolāru no apgrozījuma.
Datori uz riteņiem
Amerikāņu Intel nākamajos 10 gados investēs 80 miljardus eiro jaunu mikroshēmu rūpnīcu izveidošanai Eiropā, Minhenes autoizstādē apsolīja uzņēmuma izpilddirektors Pets Gelsingers. «Automašīnas kļūst par datoriem uz riteņiem. Mēs esam jums nepieciešami, un jūs esat nepieciešami mums,» izstādē teica Gelsingers. Intel uzskata autoražotājus par savu galveno stratēģisko prioritāti — uzņēmums lēš, ka līdz 2030. gadam mikroshēmas veidos 20% no kopējām auto ražošanas izmaksām, tas ir, piecreiz vairāk nekā 2019. gadā.
Digitālie maki trūcīgajiem
Nabadzīgā Salvadora kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kas atzinusi bitmonētas par legālu maksāšanas līdzekli. Valdība sākotnēji nopirka 400 bitmonētu, par to iztērējot 21 miljonu ASV dolāru, un apsolīja, ka katrs pilsonis saņems kriptovalūtu 30 dolāru vērtībā, ko viņi tagad var lejupielādēt digitālā maka lietotnē. Tajā pašā laikā aptaujas liecina, ka tikai 5% salvadoriešu saprot, kā darbojas kriptovalūta, bet 68% iebilst pret tās legalizēšanu. Turklāt Bitcoin debija Salvadorā 7. septembrī izvērtās haotiski, un kriptovalūtas vērtība kritās par 11%.
Grib zināt, uz kurieni iet
Investori, kuri kopumā pārvalda 2,3 triljonus ASV dolāru kapitāla, uzrunājuši vairāk nekā tūkstoti lielu kompāniju, lūdzot sniegt izvērstākus pārskatus par saviem nodomiem tā dēvētās oglekļa pēdas samazināšanai. Investoru vidū ir tādi lieli kapitāla pārvaldītāji kā vācu Neuberger Berman un amerikāņu Nuveen. Piemēram, nesen viņus samulsināja naftas kompānijas BP lēmums pārdot savu meitasuzņēmumu Aļaskā par 5,6 miljardiem dolāru privātajai firmai Hilcorp Energy, kuras nodomi attiecībā uz vides prasībām nav īsti skaidri.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.