Sociālajai izolācijai samazinot ierastās fiziskās aktivitātes un ikdienas kontaktus, pasaulē palielinās satraukums par garīgās veselības traucējumu radītu «ēnu pandēmiju»
Depresija un trauksme ir izplatītākās garīgās slimības, kas nopietni ietekmē indivīda dzīves kvalitāti, pierādīts Hārvarda Universitātē veiktā pētījumā. Pašu vai tuvinieku inficēšanās ar Covid-19, pandēmijas saasinātas finansiālas grūtības, vientulība vai vardarbība ģimenē ir tikai daži no iemesliem, kas pēdējos gados ir veicinājuši plašu sabiedrības mentālās veselības pasliktināšanos. Depresija rada apburto loku cilvēka emocijās — savstarpēji mijas bezpalīdzība, bezspēcība, bezjēdzība. Viens no veidiem, kā izrauties no mentālā režģa, ir regulāra fiziskā slodze.
Klusums kļūst neizturams
Regulāri veltīt laiku sportam tuvcīņā ar depresiju nav viegls uzdevums, turklāt kaiti jau izsenis ieskauj publiska neizpratne un stigma. Par to dažādos forumos atklāti stāsta nekustamo īpašumu speciālists Ralfs Gaubšteins. Pirms kāda laika depresija sev līdzi paņēmusi arī tuvu Ralfa draugu. «Vienā brīdī manā dzīvē bija tā, ka es biju aizlīmējis dzīvoklī spoguļus, jo es vairs negribēju sevi redzēt. Pusgadu no rīta modos, domājot, ka šī diena būs pēdējā uz Zemes,» atceras Ralfs.
Skaidri apzinājies, ka šādas domas drīz var kļūt par realitāti, sākumā vīrietis atteicās no alkohola un cukura, centās kontrolēt, kādu informāciju dienā patērē. Kā pats stāsta, «ja man galvā ienāca doma par padošanos, es centos to aizstāt ar divām labām domām par to, kas man varētu izraisīt patīkamas emocijas». Tomēr, dzīvojot vienam, ar laiku gan paša negatīvās domas, gan klusums sācis šķist neizturami skaļš. «Es sapratu, ka man nav jācīnās ar visām domām, tām tikai jāiedod veselīgs kontrasts. Atnāca viena tāda doma, un es nolēmu aiziet to «izskriet».»
Tā kā savulaik ārstējis ceļa problēmas, skriet Ralfs sāka uzmanīgi un palēnām. Taču visai drīz skriešana uzšķīla azartu un aizveda pie gadā noskrietiem 2000 kilometriem. 30 pusmaratonus, divus maratonus un vienu ultramaratonu vēlāk, vīrieša mērķis turpināt sportot un sasniegt jaunus rekordus daļēji kļuva arī par iemeslu dzīvot.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.