Gatavi mācīties. Bet ne attālināti • IR.lv

Gatavi mācīties. Bet ne attālināti

3
Attālināto mācību laikā Juris ar draugiem izveidoja savu apģērbu zīmolu Krabikcrew un uzskata, ka bez formālās izglītības varētu iztikt. Foto — Reinis Hofmanis
Inga Spriņģe, Evita Puriņa, Re:Baltica

No dziļas apātijas līdz pat domām par pašnāvību — eksperti norāda, ka attālināto mācību radītās psihoemocionālās problēmas skolēniem paliks arī jaunajā mācību gadā. Būtiski cietusi arī mācību kvalitāte, un pieaugusi skolu nevienlīdzība. Vai šogad būs labāk?

Pagājušais mācību gads Jurim (17) sākās cerīgi. Viņš sapņo par savu biznesu. Nav teicamnieks, tāpēc nācās piepūlēties, lai no kaimiņu novada pamatskolas iestātos prestižajā Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā apgūt uzņēmējdarbību.

Juris knapi paspēja iepazīties ar klasesbiedriem, kad pērn oktobrī klātienes mācības pārtrūka. Bija sācies otrais pandēmijas vilnis. Latvija bija viena no OECD valstīm, kas aizvēra skolas jau ar minimāliem saslimstības rādītājiem un visilgāk noturēja slēgtas — gandrīz līdz mācību gada beigām.

Nošķirts no draugiem, Juris ieslīga apātijā. Sākumā bija grūti piecelties un pieslēgties stundām. Mamma pieķēra guļam matemātikas tiešsaistē. Ap Ziemassvētkiem jau tā introvertais jaunietis vairs neatbildēja uz vecāku jautājumiem un praktiski neizgāja no savas istabas. «Jutos noguris. Apnika darīt vienu un to pašu,» stāsta Juris. 

Valmierā līdzīgi jutās Kārlis (17), kas pameta iemīļoto boksu jau pirms treniņu aizlieguma. Teicamniece Elizabete (17) Liepājā no rītiem raudāja, nespēdama izturēt trauksmi. Silvija (17) atkal domāja par pašnāvību.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu