Aptaujas liecināja, ka igauņi atbalsta ideju ievēlēt Kersti Kaljulaidu uz otro termiņu prezidentes amatā. Kāpēc parlaments viņas vietā ievēlēja Alaru Karisu?
Pagājušās nedēļas otrdienā, kad Igaunijas parlaments par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja bijušo zinātnieku, augstskolas rektoru un valsts ombudu Alaru Karisu, tika pielikts punkts mēnešiem ilgušām politiskām debatēm, kuras daļa cilvēku sauca par smieklīgu farsu un daži — pat par demokrātijas krīzi. Ne jau tāpēc, ka 63 gadus vecais Kariss būtu slikts kandidāts. Gluži pretēji — viņam Igaunijā ir inteliģenta un līdzsvarota valstsvīra reputācija. Varbūt mazliet pelēcīgs un garlaicīgs, bet pilnīgi noteikti viņš nav nekāds ļaunais personāžs. Viņš nesagādās nekādas apkaunojošas izgāšanās, taču nebūs arī tas, kas spoži mirdzēs, pildot starptautiskus pienākumus, kā to darīja Lennarts Meri, Tomass Hendrikss Ilvess un pat Kersti Kaljulaida.
Šādas attieksmes iemesls bija veids, kā Centra un Reformu partijas meklēja jauno kandidātu. Pretendentu atlasē, kuru vadīja bijušais premjerministrs Jiri Ratass un kurš pats līdz pat šī gada pavasarim cerēja, ka būs galvenais kandidāts uz krēslu Kadriorgas pilī, nepavisam neatgādināja procesu, kurā tiek meklēts labākais tautas līderis. Tā vietā tika meklēts kandidāts, par kuru spētu vienoties abas valdošās koalīcijas partijas, pie reizes šo personu «pārdodot» arī vismaz vienai opozīcijas partijai.
Savstarpējās uzticēšanās līmenis abu valdošo partiju starpā, maigi runājot, ir ļoti trausls. Reformu partija nemitīgi raizējas par Ratasa vēlmi izvilkt savu Centra partiju no valdības un atjaunot agrāko koalīciju ar galēji labējo EKRE un konservatīvo Isamaa. Tādā gadījumā Reformu partija atkal nonāktu parlamenta opozīcijas solos, un tās pašreizējai līderei un valdības vadītājai Kajai Kallasai tiktu piekārta neveiksminieces birka.
Prezidenta vēlēšanas tika uzskatītas par iespējamo grūdienu šāda scenārija īstenošanai. Kad valdošās partijas šā gada janvārī diskutēja par jaunas valdības koalīcijas veidošanu, abu politisko spēku līderi uzreiz apsprieda arī prezidenta krēslu un tika panākta vienošanās, ka piemērotu kandidātu piedāvās Centra partija. Nezināmu iemeslu dēļ tobrīd nenotika stingra vienošanās par Ratasa kandidatūru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.