Jūrmalas kāpas, Čaka iela un vantis. Kas kopīgs?

Mēs dzīvojam pārmaiņu laikā, pasaule mainās ātrāk nekā jebkad. “Pastāvēs kas mainīsies,” reiz teica mūsu dižgars Rainis. Mainīties uz augšu ir grūti, tam vajag mugurkaulu, vajag mērķi, uz ko tiekties, un sapratni, ko tas mums dos. Ieva Zībārte jau nesen Ir rakstā minēja (žurnāls Ir, #32 (588/30)), ka klāt ir klimata krīze. Jārīkojas!

Daudzas rīcības ir paslēptas dokumentos, daudzko darām, darām, jo tā kāds ir lēmis, kāds ir izpētījis. Bet vai tiešām?

Kāds tieši ir pamatojums plānošanas dokumentos mainīt regulējumu par Jūrmalas kāpas aizsargjoslu? Tā aizsargā ne tikai dabīgo infrastruktūru, mežu, kāpas, pludmali. Šobrīd atliek vien cerība uz Jūrmalas jaunajiem deputātiem vai tiesas spriedumu.

Arī Čaka ielas velorisinājums, par kuru vēl nesen Rīgas centra biedrības un Pilsēta cilvēkiem veidoja akciju, ir par klimata pārmaiņām un, protams, arī par dokumentiem. Pilsēta mainās, pilsēta pielāgojas.

Kā gan velojosla ir par pielāgošanos klimata krīzei? Atbilde ir vienkārša. Mums vajag alternatīvas. Vajag dažādību. Dažādība gan dabā, gan pilsētā nodrošina lielāku dzīvību un lielāku noturību pret izmaiņām. Dažādība arī nozīmē to, ka mums vajag labu sabiedrisko transportu. Katrai ielai ir savs risinājums, sava vieta pilsētas organismā.

Vai velojoslas bija nepareizais risinājums? Sabiedriskais transports taču kavējās… Atbilde ir – nē, vairāku iemeslu dēļ (uz to norādīja arī Rīgas domes pieaicinātie pasaulē atzītie eksperti no Gehl Arhitects). Cilvēkiem vajag laiku, lai pieņemtu pārmaiņas un pielāgotos, to labi varēja redzēt projekta sākumposmā un vasaras beigās, velo kļuva jūtami vairāk. Sabiedriskā transporta kavējumi pēc būtības netika risināti. Katrs, kurš ir gājis pa Čaka ielu, zina to sāpi, kādi ir luksofori ielā. Luksofori ir auto plūsmas vadības līdzeklis. Tieši privātais auto radīja sastrēgumus, kuru dēļ sabiedriskais transports kavējās, ne velo, pat ne velojoslas esamība. Ielā, kur prioritāte ir sabiedriskajam transportam un gājējiem (kā ir noteikts Rīgas domes Pilsētas atīstības departmenta (RDPAD) plānošanas dokumentos), luksoforiem būtu jāstrādā tā, lai maksimāli ērti ir tieši gājējiem un sabiedriskajam transportam. Taču tā vēl arvien nav.

Un vantis, Vanšu tilts. Rīgai jābūt ar lielām ambīcijām, kā mūsu valsts kodolu padarīt patiesi zaļu un klimatnoturīgu! Šīs kustības simbols varētu būt Vanšu tilts! Šis ir, manuprāt, skaistākais no Rīgas tiltiem pār Daugavu. Vienlaikus moderns un tomēr ar pietāti pret Vecrīgu, kurai tas laužas cauri.

Vanšu tilts atbilstoši RDPAD plāniem ir jau tagad centrālais velosavienojums starp abiem Daugavas krastiem Rīgā. Jau pašlaik tajā ir ļoti lielas sabiedriskā transporta un gājēju plūsmas. Astāt šā tilta plūsmas, kādas tās ir patlaban, nepārdalot telpu, būtu kā atstāt asiņojošu rētu pilsētas sejā… Šī rēta pūžņo. Šim tiltam jābūt ar pilnvērtīgu veloinfrastruktūru, platām gājēju ietvēm un arī sabiedriskā transporta joslām. Visi, kas ir braukuši sabiedriskajā transportā pāri tiltam sastrēguma laikā, to bieži nožēlo, jo ar kājām būtu ātrāk un automobilī būtu patīkamāk.

Vanšu tilts un tilti Rīgā ir Rīgas filtri – tie filtrē Rīgas asinsriti, ļauj tai attīrīties, ļauj nogādāt barības vielas tur, kur to trūkst. Rīgai tuvojas kārtējā Eiropas Savienības direktīva, kura paredz, ka Rīgā jāveido zemo emisiju zona. Vai to uztversim kā kārtējo no augšas uzlikto pasākumu, kuru formāli, bet aktīvi ieviesīsim, lai nemaksātu soda naudas? Vai iesim soli tālāk un ieviesīsim to proaktīvi, jo tā ir mūsu izdevība uzlabot Rīgas asinsriti, ļaut Rīgai elpot? Ieviest to konkrētā datumā, konkrētā dienā nevar, to jāsāk ieviest tagad, veidojot Čaka ielu, dažādojot mūsu uztveri par to, kā kustēties Rīgā, un atbrīvojot vietu kokiem!

Jūrmalas kāpas, Čaka iela un vantis – kopīgam jābūt valsts redzējumam par to, kādu zemi mēs atstāsim saviem bērniem.