Vasaras nogalē Latvijā “nolaidās” pasaules līmeņa superzvaigzne – amerikāņu operdziedātāja Renē Fleminga, kura meistarklasē sniedza padomus jaunajiem dziedātājiem un operas žanra interesentiem, bet dienu vēlāk uzstājās koncertā Dzintaru koncertzālē. Ir intervēja Renē Flemingu, un šajā sarunā vokālās tehnikas meistare atklāja ne tikai, ko domā par operu, bet arī savas plašās intereses par zinātniskajiem pētījumiem par mūzikas saistību ar cilvēka prātu un kā mūzika ietekmē veselību un labsajūtu.
Fleminga par operas nākotni Ir teic, ka tagad cilvēki pievēršas tam, «kas ir palicis no operas, tāpēc, ka to mīl, nevis tāpēc, ka viņiem vajadzētu par to interesēties, vai tāpēc, ka tas viņiem «nāk par labu», vai tāpēc, ka tiecas pēc augstāka statusa. Agrāk bija daudz iemeslu, kāpēc cilvēki ienāca klasiskās mūzikas pasaulē, bet tagad palikusi tikai gaume. Redzēsim, kā viss beigsies. Opera ir ļoti dārga, un tā ir viena no problēmām, ar kurām saskaramies».
Viņa cer, ka Eiropā opera notur pozīcijas, bet ASV viss mainās un attīstās. Lielu daļu operu uztur privātā filantropija, kura iet mazumā. Fleminga uzteic latviešu operdziedātāju Elīnu Garanču, kura «pašrocīgi panāca, ka mēs Latvijai sākām pievērst uzmanību, tad vēl Andris Nelsons».
Par sadarbību ar zinātniekiem Fleminga stāsta, ka tā iesākusies, kad viņa vēlējusies noskaidrot, kāpēc zinātnieki pēta mūziku. Izrādās, ka zinātnieki vēlas saprast smadzenes, un šiem pētījumiem lielisks līdzeklis ir mūzika, kura iedarbojas uz lielāku daļu smadzeņu nekā jebkura cita cilvēka darbība.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra