Mārtiņš Atilla, burāšanas čempions

To mirkli jaunais burātājs Mārtiņš Atilla gaidīja ilgi. «Tas tiešām bija kaut kas — dzirdēt mūsu mazās Latvijas himnu tāda mēroga sacensībās!» 17 gadus vecais sportists dalās iespaidos par 14. augustā izcīnīto zelta medaļu pasaules čempionātā jauniešiem burāšanā Laser 4.7 klasē. Kamēr Latvijā aiz loga pakšķ lietus, ekrāna otrā pusē ir saule — smaidīgais un enerģiskais Mārtiņš pēdējo nedēļu pirms atgriešanās skolas solā aizvada, atpūšoties Grieķijā. 

Pasaules čempionātā Īrijā sešas dienas 150 labākie braucēji no 25 valstīm katru dienu piedalījās divos apmēram stundu ilgos braucienos, par kuriem iegūtie punkti tika summēti. Mārtiņš čempionātā bija vienīgais Latvijas pārstāvis, bet burāšanas lielvalstis, piemēram, Spānija un Itālija, sūta pat 20—25 sportistus. Mūsējais finišēja pirmais trijos braucienos. 

Pēdējais brauciens nenotika — to izjauca vējš. Šis sporta veids ir stipri atkarīgs no dabas untumiem. «Var nepaveikties ar kādu vēju maiņu. Tāpēc katram sportistam ir dota iespēja pieļaut vienu kļūdu,» Mārtiņš atklāj. Kad aizvadīti visi braucieni, katra sportista rezultātos izsvītro sliktāko braucienu. Mārtiņam tas bija čempionāta pēdējās dienas pirmais brauciens, kad no zelta flotē startējušajiem 75 dalībniekiem puisis finišēja trīsdesmitais. «Bija lēns vējš. Nevarēju noturēt līniju.» Taču 9. brauciens bija jāaizvada pavisam ekstremālos apstākļos, jo sākās vētra. 

Burāšana ļauj apzināties dabas spēku un liek mācīties to izprast. «Bieži pēc mākoņu virzības mēģinām paredzēt, kā mainīsies vējš. Pirmais, kas paredzēs vēja maiņas un dosies uz to pusi, lai sev par labu tās izmantotu, gūs pārsvaru pār citiem.» Liela nozīme ir tam, kur burātājs nostājas uz starta līnijas. «Piemēram, Īrijā bija spēcīga plūdmaiņu straume, kas dienas vidū mainījās. Bija jāprognozē, tieši cikos tā mainīsies, un atkarībā no tā jāizvēlas starta puse.»