Sieviete, kura ziņo par izvarošanu, iecirknī sastop iespējamo varmāku, uzklausa darbinieka mēģinājumu atrunāt no iesnieguma un nevar mazgāties divas dienas, jo policija nevar nodrošināt tiesu medicīnas ekspertu. Ko šis gadījums liecina par policistu attieksmi un prasmēm strādāt ar vardarbības upuriem?
Bija piektdienas vakars neilgi pirms pērnajiem Ziemassvētkiem. Aiz loga ātri satumsa. Pandēmijas dēļ Elīna* (29) ierasto pasēdēšanu ar draugiem bija pārcēlusi uz Zoom platformu. Viņa bija norunājusi ar Aivi*, ka pēc tam atnāks pie viņa iedzert vīnu.
Tikšanās beidzās ar iesniegumu policijai par izvarošanu.
Abi ir pazīstami jau sen — ne reizi vien gājuši kopā uz ballītēm, vīnojuši, pļāpādami par piedzīvojumiem, mākslu, mūziku. «Ļoti šarmants vīrietis,» saka Elīna.
Liktenīgā vakara sākums ne ar ko neatšķīrās — vīns, sarunas —, bet tad Aivis piedāvājis halucinogēnās sēnes. Elīna piekrita. Šodien viņa sev to pārmet, bet toreiz uzticējusies Aivim un ne prātā nav nācis, ka varētu notikt kas nelāgs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.