Ja novembrī tirgotavas būs vaļā un skolas ciet, aklais veikalnieks dejos ar Nāvi
Rādās rēgi. Baltā palagā satinies Gobzems vadā sekotājus pa Rīgas bruģi, vienā rokā izkapts, otrā viedtālrunis, ar kuru laist ēterā savu Alda atklāsmes grāmatu, bet Nāve spēlē ričuraču ar Latviju, un katru nedēļu tās melnais kauliņš izvirzās aizvien tālāk priekšā mūsu sabiedrības nelaimīgajai figūriņai. Pravietis paredz pasaules galu pēc Dieva grāmatas septītā zīmoga atvēršanas, un mums šķiet, ka pandēmijas nepielūdzamais spriedums vēl tālu, jo valdības Covid-19 luksoforā nupat iedegusies tikai otrā, dzeltenā, vidējā riska gaisma, un ministri nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu. Rīkosimies tikai tad, kad luksofors degs sarkanās elles liesmās.
Acu priekšā notiek cīņa starp apgaismības laikmetu un viduslaikiem, starp zinātni un tumsonību. Kad 1854. gadā Londonā izcēlās holeras epidēmija, Dr. Džons Snovs atklāja, ka bērnu autiņu mazgāšana kādā Soho rajona akā izraisīja vairāk nekā sešsimt cilvēku nāvi. Snovs, viens no epidemioloģijas celmlaužiem, pierādīja, ka rajonā ar holeru saslima tikai cilvēki, kuri dzēra šīs akas ūdeni. Kā pumpim noņēma rokturi, tā slimība no Soho pazuda. Pateicoties Snova atklājumiem, cilvēki pārstāja ticēt, ka holeru izraisa «neveselīgi izgarojumi», pilsētās sāka ierīkot komunālo ūdensapgādi un kanalizāciju, un Eiropā holera jau sen ir pilnībā iznīdēta.
Piecsimt gadu agrāk, kad Angliju 1348. gadā sasniedza mēris, nebija ne zinātniskās metodes, ne tās radīto atklājumu, un cilvēkiem atlika tikai divi, vienlīdz neefektīvi līdzekļi pret nāvējošo epidēmiju — akla ticība un maģiskā domāšana. Daži centās novērst Dieva dusmas, sevi perot ar ādas pletnēm. Citi ārstējās, piesienot sev dzīvu vistu. Nelīdzēja. Mēris vēl simtiem gadu turpināja ik pa brīdim ievilkt kapā desmitiem un simtiem tūkstošu eiropiešu, līdz modernās higiēnas atziņu ietekmē cilvēki sāka mērķtiecīgi apkarot žurkas, kuru kažokos mītošās blusas iznēsāja slimību pa pilsētām un pasauli.
Neesam vēl redzējuši nevienā antivaxx mītiņā pie protestētāja muguras ar līmlentu piesaitētu kluksti, taču daudziem tāda nav nepieciešama, jo putni jau ielidojuši galvā. Plašu skanējumu guvusi 18. augusta piketā kādas sievietes ķērcīgi nodziedātā dziesmiņa «Pandēmijas nav! Pandēmijas nav!» Šī mēdīšanās ir himna visiem, kuri cīnās par «tiesībām» nevakcinēties, netestēties, nenēsāt maskas un maksimāli drūzmēties sabiedriskās telpās. Tikmēr jau tā nogurušie Latvijas mediķi un epidemiologi ar šausmām skatās, kā saslimušo un slimnīcās nonākušo skaits atkal sāk nepielūdzami celties, un paredz drūmu rudeni. Pēdējā augusta nedēļā vidējais vakcinēto skaits dienā bija mazākais kopš Jāņiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule jau šobrīd gatavojas lielam ar Covid-19 saslimušo bērnu skaita pieaugumam. Slimnīcu pārslodzi prognozē jau oktobrī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.