Pie Latvijas robežas gaidošie Irākas pilsoņi nedēļas sākumā devās atpakaļ uz Baltkrieviju, taču Gribu palīdzēt bēgļiem vadītājam Egilam Grasmanim par notikušo ir skarbi secinājumi. «Censties parādīt, kurš pret viņiem ir nežēlīgāks — mēs vai Lukašenko —, nav pareizi»
Bērni slimi? Jā, es tūdaļ piezvanīšu, pie jums atbrauks ārsts — Egils Grasmanis telefonsarunas dēļ pārtrauc brokastis. «Mazi dzīvnieki, kas kož, — kas tas varētu būt?» viņš vaicā man. Starp Latvijas un Baltkrievijas robežām iestrēgušo Irākas bēgļu angļu valoda nav spoža, spriežam, ka, iespējams, domātas ērces. Pēc mirkļa atkal zvana Egila telefons. Tas pats runātājs retoriski paziņo: vairs nevēlas pieņemt palīdzību. Tās dienas vakarā ziņās izskan: daļa zem klajas debess mītošo irākiešu izmisumā sākusi badastreiku.
Kafejnīcu Osīriss par tikšanās vietu ar kustības Gribu palīdzēt bēgļiem (GPB) dibinātāju Egilu Grasmani neesam izvēlējušies, lai gardā maltīte būtu pēc iespējas lielākā kontrastā ar šo bēgļu situāciju. Ēstuve atrodas netālu no Grasmaņa izveidotā galda spēļu uzņēmuma Brain Games biroja. Vairāk nekā piecus gadus vadot arī nevalstisko organizāciju, kas nodarbojas ar labdarību, viņš ir pieradis izmaksāt citiem, bažīgi pārjautā, vai nav parādā. Izvēlas ar šampinjoniem, šķiņķi, papriku pildīto omleti Osiris. Tā ir kafejnīcas ēdienkartē kopš 90. gadiem, kad vienu no nedaudzajām labajām Rīgas ēstuvēm aktīvi apmeklēja netālu atrodamās studentu korporācijas Talavija un Pasaules Brīvo latviešu apvienības biroja ārzemju viesi, kuru ģimenes bija spiestas pamest Latviju Otrā pasaules kara beigās.
Atgriežoties pie šī brīža bēgļiem: vēl pagājušās nedēļas nogalē, pēc Egilam Grasmanim pieejamās informācijas, mežā pie Latvijas robežas uzturējušies 83 cilvēki, tajā skaitā 27 bērni, četri no viņiem jaunāki par trīs gadiem. Visi bija no Irākas, kuras Kurdistānas daļā politiskā situācija ir ļoti nestabila. Sadalījušies četrās grupās. «Vissatraucošākā ir grupa, ar kuriem man ir kontakts, jo viņi tur gaida jau divas nedēļas,» stāsta Egils. «Labi saorganizējāmies, lai piegādātu viņiem ēdienu un siltākas drēbes, un viņi ir ļoti pateicīgi, bet saruna vienmēr beidzas ar jautājumu: kad jūs mums palīdzēsit nokļūt zem jumta un siltumā?»
GPB runasvīrs rāda fotogrāfijas: slieteņi no zariem, pārklāti ar plēvi un atkritumu maisiem. «Plēvi viņi saņēma tikai 20. augustā. Aizgādājām arī lietusmēteļus. Pēdējās divas nedēļas ir bijušas ļoti lietainas, naktis aukstas. Viņi gulēja virsdrēbēs vienkārši uz zemes. Teltis mums neatļāva piegādāt.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.