Rotāties ar Ungārijas karogu ir kā pielikt sev zīmi: «Korumpants pret gejiem»
Liberāli kritiķi, tiklab kā konservatīvie apbrīnotāji mēdz Poliju un Ungāriju minēt kopā kā valstis, kuras abas piekopj homofobisku (vai «ģimenes vērtību») un ksenofobisku (vai «Eiropas civilizācijas aizsargu») politiku un gatavas ignorēt Eiropas Savienības kopējās vērtības (vai «pretoties Briseles diktātam»).
Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam un Polijas de facto līderim, partijas Likums un taisnīgums (poliski Prawo i Sprawiedliwość jeb PiS) priekšsēdētājam Jaroslavam Kačiņskim ir ļoti līdzīgi uzskati daudzos jautājumos, tomēr Orbāns krietni apsteidz savu ideoloģisko brāli kontrolē, kuru viņš guvis pār savu valsti. Orbāna politiskajam spēkam ir absolūts vairākums parlamentā, un tas var rīkoties, kā tam labpatīk. Kopš nākšanas pie varas 2010. gadā Orbāns ir praktiski pakļāvis sev gan tiesu sistēmu, gan nozīmīgākos medijus.
Šādi atbrīvojies no svarīgākajiem politiķu uzraugiem, Orbānam atbrīvojušās rokas naudas grābšanai — viņa īstajam virsmērķim, kura sasniegšanai runas par «tradicionālajām vērtībām» ir tikai lēta ēsma, ar kuru zvejot neiecietīgāko vēlētāju balsis. Nav nekāda loģiska sakara starp ģimenes aizsargāšanu un tiesu un mediju neatkarības iznīdēšanu, taču šāds autoritārisms vislielākajā mērā ir nepieciešams, lai Orbāna ģimene varētu privatizēt bijušo Austroungārijas valdnieku Hābsburgu latifundijas vai lai Viktora bērnības draugs dažu gadu laikā kļūtu par valsts bagātāko iedzīvotāju, vai lai Orbāna znots naudīgāko ungāru sarakstā ieņemtu 37. vietu. Pēdējā laikā dažiem Latvijā patīk izrotāt savu sociālo mediju kontus ar Ungārijas karogiem. Tikpat labi viņi varētu savā profilā ierakstīt: «Korumpants pret gejiem».
Nav šaubu, ka Kačiņskis sapņo par tādu pašu autoritāru kontroli, kādu sev nodrošinājis Orbāns. Jau 2015. gadā drīz pēc uzvaras parlamenta vēlēšanās PiS sāka iecelt sev draudzīgus tiesnešus Konstitucionālajā tiesā. 2017. gadā tika pieņemts likums par tiesnešu obligātu pensionēšanos, bet 2019. gadā — par disciplinārkolēģiju, kas vēl vairāk palielināja valdības ietekmi pār tiesnešiem. Vienlaikus bijušie sabiedriskie mediji kļuvuši par neslēptu valdības propagandas rīku, valsts naftas pārstrādes uzņēmums Orlen uzpircis virkni vietējo avīžu un valsts uzņēmumu reklāmas nauda plūst tikai valdību atbalstošiem medijiem. Kopš 2015. gada Pasaules preses brīvības indeksā Polija nokritusi no 18. līdz 64. vietai, aiz Armēnijas un Malavi. (Latvija indeksā ir 22. vietā).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.