Viktors Arājs jau sen ir kļuvis par savdabīgu simbolu latviešu kolaborācijai ar nacistiem, un viņa vārdu nesaraujami saista ar nacistiskās Vācijas īstenoto holokaustu Latvijas teritorijā. Viņš ir arī vienīgais par izdarītajiem noziegumiem notiesātais latvietis Rietumu pasaulē.
Pērn izdevniecība Latvijas Mediji klajā laida divas grāmatas, kurās aplūkoti Arāja un viņa vadītās Latviešu drošības palīgpolicijas noziegumu iztiesāšanas procesi.
Latviešu izcelsmes amerikāņu vēsturnieka Ričarda Pļavnieka grāmata ir pētījums par tiesas prāvām Latvijā, Rietumvācijā un Austrumvācijā, kur pēc Otrā pasaules kara izskatīja t. s. Arāja komandas dalībnieku lietas. Autors analizē arī ASV reakciju, 35 gadus pēc nacisma sakāves sākot holokausta noziegumos iesaistīto Otrā pasaules kara bēgļu denaturalizācijas lietu izskatīšanu. Cittautu lasītājiem noderīgs ir vēsturiskā fona pārskats grāmatas sākumā, kurā izskaidrotas latviešu attiecības ar vāciešiem un ebrejiem un ieskicēta Latvijas ģeopolitiskā situācija pirms Otrā pasaules kara un tā sākumā. Tas noteikti palīdz labāk orientēties telpā un laikā.
Analizējot Arāja komandas dalībnieku motivāciju līdzdalībai ebreju nogalināšanā, Pļavnieks atzīst, ka vēsturiskie apstākļi, kādos darbojās Arāja komandas brīvprātīgie, atšķiras no tiem, kas par holokausta noziedzniekiem padarīja vācu policijas vienību ierindniekus. Kā galvenos motīvus viņš min komandas dalībnieku antikomunistisko pārliecību, norādot, ka tā ir saistīta ar nacistu izvērsto antisemītisma propagandu. Ja arī pirmajā Latvijas okupācijas gadā komunistu terora nebūtu, pēc Pļavnieka domām, holokausts Latvijā tāpat būtu noticis, tomēr tajā, visticamāk, nebūtu piedalījušies tik daudz brīvprātīgo. Pie Arāja devās arī tādas personas, kuras iepriekš bija sadarbojušās ar padomju varu un vēlējās sevi pasargāt no jaunā okupācijas režīma provizoriskajām represijām. Bez ideoloģiskiem iemesliem svarīgi bijuši arī materiālie stimuli — regulāra samaksa, maltītes, alkohols un iespēja iegūt kaut ko no nošauto mantām daudziem esot šķitusi atbilstoša samaksa par slepkavas darbu, raksta Pļavnieks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.